Kā tikt pāri sev?

Nav viegli, bet tev vienkārši ir jāpieņem fakts, ka kādam tu patiksi, kādam nē.

Tev ir zems pašvērtējums, jo kaut kad,kāds Tev ir pateicis(vārdiem,darbiem),ka Tu neesi smuka/gudra utt. Visdrīzāk bērnībā. Tu to pieņēmi par patiesību!
Kas ir jādara:jāpasaka sev pretējais.?
Ja vēlies uzraksti man vēstuli,varam vairāk par šo parunāt,rītā! Pašai ar šo ir bijusi pieredze jaunībā un veiksmīgi esmu tikusi galā ?

kāds Tev ir pateicis(vārdiem,darbiem),ka Tu neesi smuka/gudra

Iespējams, bet man ir grūti atcerēties kādu situāciju.. ?

Noteikti Tevi ietekmē gada tumšais laiks. Varētu padzert vitamīnus D,E un omega3. papildus pašnovērtējumam labi noder aukstas dušas un peldes.

Piekrītu viedoklim par tumšo laiku, vitamīniem + veselīgam uzturam, kas liks justies labi gan iekšienē, gan izskatīties labi ārēji. :) Bet jautājums man Tev šāds - kas tieši Tev sevī nepatīk? Kas tieši izskatā? Un cik Tev gadi, ja nav noslēpums?
Vēl mierinājums ir tāds, ka pasaulē ir milzum daudz cilvēki, kas nav visai lieli skaistuļi, bet tāpat, iepazīstas ar cilvēkiem, ar laiku pieņem sevi un tad pat pasmejas, ka redz bija tāda lieta. Galvu augšā.

kas tieši Tev sevī nepatīk? Kas tieši izskatā? Un cik Tev gadi, ja nav noslēpums?

deguns.. man ir tas saucamais upturned nose, bet galīgi neizskatās tik piemīlīgi kā visām aktrisēm un modelēm ? es ļoti neciešu savu side profile.
kā arī man liekās, ka man tādi chubby vaidziņi. ne izteikti, jo es pati pēc dabas esmu samērā tieva, bet ir mazlietiņ chubby un tas neiet kopā ar manu deguntiņu. esmu mēģinājusi kontūru, bet izskatās tā, it kā man ar dubļiem seja būtu nosmērēta. tas, protams, arī ir atkarīgs no gaismas, bet jā, tās divas lietas man nepatīk un neiet kopā.
Man ir 19 gadi.

Vēl varētu piebilst pie izskata to, ka es esmu gara un tieva. Pēc dabas tāda un lai arī kā es censtos, man ir NEIESPĒJAMI pieņemties svarā. Nevaru vilkt tik daudz apģērbus, kuris vēlos, jo izskatās drausmīgi uz manis un tas manu pašvērtējumu arī bojā.
man ir bijusi doma aiziet pie kāda terapeita un šo visu izrunāt līdz pašām saknēm, jo šādi jūtos jau vairākus gadus un pilnīgi nekas nespēj mani mierināt.

Ūdens aizture uz sejas var būt no pārlieku liela saldumu daudzuma un pārāk maz izdzerta šķidruma.
Arī saldumu lietošana rada nestabilitāti hormonos, straujiem kāpumiem seko strauji kritumi. Vajadzētu sakārtot ēdienkarti...
Katrs mēs esam ar mīnusiem un ne viss visiem der. Man neder tādi slimfit apģērbi, jo man ir spēcīgs krūšu kurvis, līdz ar to iegādāt labi sēdošus krklus un uzvalkus ir pagrūti. Bet tāpat esmu skaists pēc velna... ?

Bet tāpat esmu skaists pēc velna... ?

Es arī tā gribētu reiz pateikt par sevi un patiešām to just, nevis principa pēc pateikt ?

Deguns un vaigi nepatīk? ? Nopietni? Par ko Tu cilvēk, mīļais vispār satraucies? Vai tev ir apdegumu rētas pa visu seju, milzīgas dzimumzīmes pa visu seju? Vai sēdi ratiņkrēslā vai arī tev ir nopietnas redzes vai dzirdes problēmas? Ja esi vesela, un tevi uztrauc tikai tavs deguns tad nomierinies un bēdz no sabiedrības kur tavu degunu vērtē vairāk kā tavu personību. Deguns noteikti nav labs iemesls lai kļūtu antisociāla. Tev ir tikai 19, ķer dzīvi un izbaudi to, izbaudi jaunas iepazīšanās, jaunus piedzīvojumus, neiemaini savu dzīvi pret neirozēm un pārdzīvojumiem par ārējo izskatu. Un aizej pie terapeita, parunā, nepatika pret savu izskatu kad nemitīgi ir kaut kādi skaistuma standarti un pilns internets ar skaistiem foto ir bieža parādība.

Par ko Tu cilvēk, mīļais vispār satraucies?

Man dzīvē viss pārējais ir labi. laikam, ka nav par ko citu uztraukties un tāpēc uztraucos par šādiem sīkumiem ?. Bet jā, visapkārt ir tik daudz skaistuma standarti, kas var iedzīt kompleksos. Ne vienu vien reizi esmu dzirdējusi šādus teikumus:
“Ja tu nebūtu tik tieva, tu būtu skaistāka.”
“Ja tev būtu lielākas krūtis, tu vairāk puišiem patiktu.”
“Ja tev būtu seja drusku savādāka, labs puišu magnēts sanāktu.”
Ir grūti nedzīvot kompleksos, ja ikdienā ir cilvēki, kuri nebaidās šādus teikumus pateikt sejā un, laikam, tāpēc arī man tas ir iedzīts galvā un nezinu, kā tikt pāri, jo ir bail, ka satikšu jaunus cilvēkus un vēl kāds man kaut ko pateiks. Visu ņemu pie sirds.

Vai tev ir apdegumu rētas pa visu seju

Apdegumi rētas nē, bet man no bērnības ir rēta uz lūpas. Ja nezin, ka tur ir rēta, tad liktos, ka vienkārši nesimetriskas lūpas. Tas tā.. drusciņ arī paliek galvā tā rēta. ?
Varbt es te vienkārši pārdzīvoju par sīkumiem, bet man tik ilgi nav bijis neviens, kam izkratīt visu, kas ir sakrājies iekšā.

daži praktiski ieteikumi:
1. Nesalīdzināt sevi ar citiem. Tu esi Tu, unikāla un lieliska.
2. Katru dienu skatoties spogulī pasaki sev,ka esi skaista. Sākumā tas būs dīvaini,bet ar laiku Tu patiešām sapratīsi,ka esi skaista.
3. Ja ir iespēja, stundu dienā staigā pa māju kaila, vnk dari ikdienas lietas, neskatisies spogulī un nekritizē sevi. Tas Tev palīdzēs pieņemt sevi.
4. Pavēro sievietes,kuras Tev šķiet skaistas. Kadas viņas ir? Centies mācīties no viņām, pašpiko stila idejas vai runas manieri.
Lai izdodās! ?

ķer dzīvi un izbaudi to, izbaudi jaunas iepazīšanās, jaunus piedzīvojumus, neiemaini savu dzīvi pret neirozēm un pārdzīvojumiem par ārējo izskatu.

Ieteikums ir labs, bet ja cilvēkam ir kompleksi tad nekāda dzīves ķeršana tur nepalīdzēs. Cik labi būtu ja par visu varētu nedomāt un aizmirst un savu depresīvo stāvoklī un iekšējo skarbo ballstiņu nomainīt pret dzīves baudīšanu. Cik labi tā būtu ja būtu!
Pati cīnos ar zemu pašvērtējumu un nevis kaut kādu supermodeļu ieraudzītas bildes dēļ, bet gan smagas vardarbības sekas. Apmeklēju psihoterapeitu.
Atšķirība no parastiem cilvēkiem kuri saka "aij nu beidz izdomāt muļķības" un psihoterapeitu ir tāda, ka terapeits tev palīdzēs saprast kas to ir izraisījis, kādēļ tas ir radies un kā tikt tam pāri Step by Step un terapeits tev nekad neteiks "beidz izdomāt muļķības, tā nav" respektīvi, terapeits tev palīdzēs nogremdēt tavas sliktās īpašības un negatīvās domas un palīdzēs gaismā celt pašapziņu. Iet pie terapeita ir mans labākais dzīves lēmums. :) kādreiz domāju, ka ar to pati varu tikt galā, bet nevaru. Tāpēc ka pats sevi neredzi un rodas "atklās zonas" kuras var palīdzēt atklāt tikai terapeits.
Un nudien, kompleksi par savu ārējo izskatu, tiktāl, ka cilvēks kļūst antisociāls nav nekādas muļķības. Ir tāda slimība ķermeņa dismorfija, kad savu kompleksu dēļ sēdi 4 sienās un sēdi pie spoguļa un aplūko savus "defektus". Šiem cilvēkiem ir visaugstākais pašnāvību risks, starp citu.
Autore, būtu labi ja varētu sameklēt kādu psihologu, kas palīdzēs to visu sagremot. Ja nav smagi, tad ātri vien to sagremosi un skatīties uz dzīvi pavisam savādāk :)

Īstajam vīrietim autore būs vienalga vai esi pārāk tieva, resna vai rēta uz lūpas. Man arī ir rēta uz lūpas un kas par to? Bet cilvēki kas izsaka izteikumus no sērijas ja tu būtu, ja tev būtu tad tas un tas ir vienkārši jānoliek pie vietas. 19 gados es arī neuzdrošinātos kaut ko teikt, bet tagad johaidī, šādi izteikumi ir rupji un tā arī tam cilvēkam pateiktu ka viņa izteikumi ir netaktiski, negatīvi un tas rada negatīvas emocijas un kā viņš justos ja es sāktu ķidāt viņu un pateiktu kaut ko līdzīgu par viņu un pateiktu kaut ko par piemēru. Vai arī pajautātu tam cilvēkam ko tad viņa prāt tev darīt- gulties zem skalpeļa jo viņam nepatīk tava seja? Par sevi ir jāpastāv. Jautājums kuri ir tie cilvēki kas tik negatīvi izsakās? Ja ģimenes locekļi, vecmeita mātes māsa vai ome vai tamlīdzīgi cilvēki tad nav ko ņemt galvā, šie cilvēki jānoliek pie vietas, bet ja tie ir draugi, tad tie nav draugi, bet cilvēki kurus ierindot to cilvēku sarakstā ar kuriem labāk netikties.

Autore, būtu labi ja varētu sameklēt kādu psihologu, kas palīdzēs to visu sagremot.

Varbūt vari padalīties privāti ar savu terapeitu? Esmu bijusi pie dažiem, bet tik dzirdēju “Tu esi simpātiska, tev par to nav jāuztraucas” un tas it nemaz nepalīdzēja

Jautājums kuri ir tie cilvēki kas tik negatīvi izsakās?

Tajā sarakstā var ielikt jaukos kursabiedrus ?. Bet man ļoti bieži arī atgadās tas, ka tie paši internetā satiktie draugi tā man arī pasaka īstajā dzīvē un vienmēr seko teikums “tu tikai neņem to pie sirds, bet....”

Manā paziņu lokā nav vairs tādi cilvēki kas izteiktu savas domas par manu izskatu un arī starp kursa biedriem tādu nekad nav bijuši. Es atbalstu teoriju ka cilvēki uz zemes ir ieradušies mācīties, tātad ja starp kursa biedriem un interneta cilvēkiem atrodas tādi kas izsaka izteikumus par tavu izskatu to var uzskatīt par mācību stunda. Katrs cilvēks ir savulaik pārdzīvojis par izskatu vai piedzīvojis depresīvu stāvokli kad viss ir slikti. Ar sevi ir jāstrādā. Ja kompleksu cēlonis ir vardarbība vai psihoemocionāla slimība tad tas jārisina pie attiecīgā speciālista. Bet ja pārdzīvojumi ir tikai tāpēc ka kādam gribas celt savu pašapziņu noliekot otru, ar to vienkārši ir jātiek kaut kā galā. Ko tavuprāt autore var domāt par cilvēku kas staigā pa pasauli un citiem stāsta- tu neņem ļaunā, bet ja tu... varbūt problēmas ir nevis tev autore, bet tam nabadziņam kas staigā riņķī klāstot pārējiem cik viņi neglīti, nav glīti būt pārāk tievam,, sejas vaibsti nav patīkami utt. Ko tad tev autore darīt? Noresnēt, iet uz plastisko operāciju, paraudāt zem segas vai forumā? Var arī vienkārši šādus cilvēkus nolikt pie vietas, parādīt ka esi spēcīga kas ir smags darbs ar sevi.

Kad man bija 19, tad es arī sev ļoti nepatiku un stresoju par izskata "defektiem". Varu tikai pateikt to, ka ar katru gadu aizvien mazāk mani tie "defekti" uztrauc un sev patīku arvien vairāk. Vienkārši ar laiku sapratīsi, ka visi tie cilvēki, kas nejautāti komentē tavu izskatu, ir cūkas, un tev tādus dzīvē nevajag (reāli, kas tie par "draugiem", kuri tevi dzen kompleksos krūšu vai sejas dēļ!?) un ka ja kāds izvēlas ar tevi neturpināt tikties, jo viņam nepatīk kaut kādi sīkumi tavā izskatā, lai gan tava personība piesaista - lai iet ieskrieties, tādiem cilvēkiem nav nekādas vērtības, un labāk to saprast agrāk, nevis pēc vairākiem gadiem.
Un kas palīdz - normāli cilvēki, draugi vai draugs ar ko atklāti parunāt, kuri tev liks justies labi, jo pieņems tevi tādu, kāda esi. Un tādus varbūt nebūs viegli atrast, bet kad atradīsi, tad sapratīsi par ko runāju.

Iesaku sportu, regulāras grupu fitnesa nodarbības sporta klubā ļoooti paaugstinās pašapziņu, jo savā ķermenī vairs nejutīsies neveikla, bet spēcīga un pašapzinīga. Un daudzas trenerītes ar savu pozitīvo lādiņu spēj lieliski iedvesmot. Kā arī jutīsies piederīga kādai cilvēku grupai, arī tad, ja tev nav daudz draugu. :-)

“Ja tu nebūtu tik tieva, tu būtu skaistāka.”
“Ja tev būtu lielākas krūtis, tu vairāk puišiem patiktu.”
“Ja tev būtu seja drusku savādāka, labs puišu magnēts sanāktu.”

Ja tev apkārt ir cilvēki kas izsaka šadus komentārus, tad ieteiktu nomainīt draugu/paziņu loku. Ja tā ir ģimene tad skaidri un gaiši pateiktu kad tādi komentāri man nepatīk.
WTF kas tie par cilvēkiem kuri saka tādas lietas. Kada citiem dāļa kadas tev krūtis utt. Atrodi sevī pašapziņu un egositi kura var pasūtīt tos kas tā saka.
Neviens nav dzimis perfekts un tie modes standarti ir dumji. Ko dos skaistums , ja iekšēji būsi riebīgs un sekls cilvēks.