Paranormālās paradības

Neticu tādām lieta, ja nu vienīgi citplanētiešiem.
Bet bērnībā likās ka redzēju spoku.
Mums laukos bija āra tualete. Vēlā vasaras vakarā gāju uz tualeti un pāri laukiem bija viegla migla. Likās ka tajā migla redzu staigājam tādu kā meitene nakts kreklā. Pagāja mazliet un tad nozuda. Tas nevajera būt ne kaimiņš nē kāds cits. Jo mājas biju ar vecmammu un viņai nav tāda nakts krekla un tuvākais kaimiņš dzīvoja 5 km attālumā un tas bija vīrietis. Iespējams bērna iztēles augļi.

Ir bijuši gadījumi, kurus es nekādīgi nevaru izskaidrot ar loģiku.
10 gadus atpakaļ, kad mūžībā aizgāja mans opis, dzīvojos viņa istabā. Un pāris dienas pēc bērēm grozījos gultā, nevarēju aizmigt un redzu, ka aizkars nokustās tā, it kā kāds viņā ļoti spēcīgi iepūstu...bet iepūstu no istabas puses uz logu nevis no loga puses uz istabu. 1x nokustēja un viss, līdz ar to variants šķirbas logu vaļā vai šķirbu logā neder. Kā arī vēlāk piecēlos paskatīties un logs bija ciet un nu nav tu tādu šķirbu, kuras ar tādu spēku pūstu...jeb drīzāk, iesūktu sevī?
Ir bijis, ka kaut kas istabā čurkstinās un staigā, apsēžas man pie kājām, domāju, ka kaķis, izrādās, kaķis nemaz nav istabā.
Ir bijis, ka priekšmets, kurš ir salūzis un ieslēgts uz OFF un skan tikai uz kustību sensoru, pēkšņi sāk skanēt otrā istabā un apklust tiklīdz es ienāku istabā un beigās, izrādās, joprojām ir salūzis un stāv uz OFF?
Ir arī bijis, ka TV pats ieslēdzas, ka gaisma pati ieslēdzas.

Bija gadījums vairākus gadus atpakaļ, turklāt nevis naktī, kad it kā bailīgas lietas būtu sagaidāmas, bet no rīta. Biju jau pamodusies, bet vēl vārtījos pa gultu. Pēkšņi vienā no ausīm dzirdu balsi kas saka "Celies!" Pielecu kājās uzreiz, biju mājās pilnīgi viena, vīrs jau sen projām darbā. Un skaidri zinu, ka to nenosapņoju, jo biju nomodā.
Ir bijis gadījums, kad priekšmets nokrīt uz pilnīgi plakanas grīdas un pazūd. Apgriezu visu istabu kājām gaisā, bet neatradu. Līdz pat šai dienai nezinu, kā to izskaidrot.

Ļoti ticu sim lietām, jo tik daudz kas noticis ar man tuviem cilvēkiem un mani pašu ka nevar neticēt.
Pasaulē ir tik daudz neizskaidrojamu lietu, cik daudz viss ir neizsprotams, un vai tiešām tik reālam lietām kā spokiem mēs neticēsim, ja paši esam redzējusi?
Nesaprotu kādēļ daudzi tic vairāk citplanētiešiem nevis spokiem, ja citplanētiešus ir redzējusi maz daudzums cilvēku, bet spokus teju katrs trešais.

Man bērnībā bija fotogrāfija, kurā sēžu dīvānā. Un dīvānam blakus uz grīdas fotogrāfijā bija redzams kaut kas dīvains, grūti izskaidrot, kā arī atmiņa nedaudz pieviļ, bet cik atceros, radībiņa, kas bija fotogrāfijā diezgan jauka. Neizraisīja negatīvas emocijas. Atceros, ka bija redzamas acis, kuras skatās kamerā, tādas lielas un ar ārējiem kaktiņiem uz augšu. Seja bija diezgan skaidri redzama.
Es ar to gotogrāfiju nēsājos apkārt, rādīju draugiem līdz pazaudēju.
Otrs gadījums pie draudzenes - paliku pa nakti.
Bet sākšu ar to, ka es guļu vienmēr ļoti ciešā miegā, kā iemiegu, tā pamostos. Bet te nakts vidū (nemurgoju), uzrāvos sēdus tā kā filmās rāda :D itkā būtu dikti nobiedēta! Un uzreiz pēc tam dziedētu istabas otrā galā soļus, kādus 3,4, istaba bija maza.. dzirdēju, ka tie iet uz kreiso pusi un tieši kurā vietā.
Padomāju gan jau smadzenes mani pašas izjokojušas un gāju gulet.
No rīta izstāstīju draudzenei, teica, ka tas te ir normāli, neesmu pirmā :D

Vispār kas tik nav bijis, kas tik nav piedzīvots. Daudzas neizskadrojamas lietas, bet es gan negribētu galīgi ieslīgt ezotēriskās tēmās, tapēc par šo tēmu tā baigi bieži nemaz nedomāju.

Periodiski dzīvoklī dzirdēju mistiskus klauvējienus (biju pārliecināta, ka pie durvīm), bet nekad neviena tur nebija. Pirmajās reizēs vnk bailīgi sastingu un gaidīju vai atkārtosies, pēdējās reizēs jau skrēju skatīties pa actiņu, bet neviena nebija, ne pie durvīm, ne logiem (pirmais stāvs). Līdz pieķēru vaininieku - kaķis ielīdis starplodzē un kasoties bungā ar kāju pa logu, nu, precīzi, tā it kā kāds gribētu ienākt :D nesaprotu, ka man uzreiz tas neienāca prātā..
Bet esmu sapnī redzējusi cilvēkus, par kuriem nākamajā dienā uzzinu, ka ir aizgājuši.

Es miega paralīzes laikā sajūtu, dzirdēju un redzēju ko neizskaidrojamu. Gulēju uz sānā, pēkšņi dzirdu aiz muguras kas skrubinās uz grīdas, tā kā ar gariem lieliem nagiem kāds skraidītu, mēģināju pagriezties lai paskatītos, jo apzinājos līdz ko ieraudzīšu tas kas tur ir pazudis. Pagriezties nebija iespējams, lai vai ka censtos. Acis bija vaļā. Ar acs kaktiņu redzu kā melna ēnā pārvietojas pa kājgali un ielec gulta-uzrūc. Tajā brīdi mani tik ļoti atrava, spēju kustēties . Pieleca kājas ieslēdzu gaismu un ilgi nevarēju saprast kas notika. Vai mana apziņa vēl bija sapni, vai tas notika realitāte. . Joprojām nesaprotu. Un šis ir otrais gadījums saistīts ar miega paralizi.

Dzīvoklī, kurā paliku pa nakti pie draudzenes, agrāk bija nomirusi tantiņa (īpašniece). Draudzene teica, ka viņas gars mēdzot staigāt pa nakti (soļi), bet nekā slikta.
Tonakt bija sajūta, ka mani kakla un plecu rajonā kāds spēcīgi spiež, tā itkā manu ķermeni iespiestu spilvenā, reizē tāda smokoša sajūta bija. Un kad jutu aizvien stiprāk - pamodos satraukta.
Tagad gan tam sliecos neticēt, varbūt bija, vai arī varbūt vienkārši biju sadomājusies uz nakti.

spokiem un tādām lietām ticu.
kad biju padsmitgadniece, gājām ar draudzeni naktī uz māju pusi no viena tusiņa cēsīs. bijām ārpus pilsētas jau, kad pēkšņi ceļa otrā pusē uzradās spoks. vnk pelēkbāls cilvēka siluets. mēs ar draudzeni vnk sastingām. pagāja apmēram pusminūte un siluets pazuda. tālāk iet baidījāmies, zvanījām lai brauc mums pakaļ. un alkohols bija lietots maz, kā arī nekas cits apreibinošs netika lietots, tākā gļuki diez vai tie bija, un velpietams abām reizē.

Pilnīgi nekad nekas tāds nav pieredzēts.

Llio saskaroties ar miega paralīzi parasti rādās halucinācijas. Mani miega paralīze nomoka jau ļooti sen. Kādreiz katru vakaru tā bija, tagad jau reti. Nezinu vai tas saistīts ar ko paranormālu...?
Man daudz spocīgi gadījumi bijuši. Īsti visus slinkums rakstīt, bet VISVIS dīvainākais, ko nekādi nevaru izskaidrot: Ap 03:00 naktī pamodos un apsēdos uz gultas malu. Pēkšņi pēc kādām 5sek. sāka zvanīt mobīlais, pacēlu klausuli un tur neviens nerunā! Noliku klausuli un nesaprašanā aizgāju gulēt. No rīta mēģināju tam numuram atzvanīt, bet neviens vairs necēla klausuli.
Kāpēc es pamodos? Kāpēc es apsēdos uz gultas malas (nekad tā nedaru)?

Taka ciņas kluba filmā bija teikts: with insomnia nothing is real...