Kad uzzināju par trešo sajūsmā nespiedzu un nelēkāju, bet zināju, ka nekāda atpakaļceļa nav un nebūs. ?
Katram jau tā situācija savādāka un bērni, un pieredze ko tie devuši.
Mums visi trīs ir ar nepilnu divu gadu starpību. Vecākie bērni savā starpā ideāli satika un satiek.. arī mazo abi mīl un sargā. Vislielākais prieks un laime, kad redzu, ka viņi labi savā starpā satiek, aizstāv viens otru, mierina, samīļo un viens otram ir labākie rotaļu draugi. Tādos brīžos man liekas, ka viss ir vislabākajā kārtībā, labāk nevar būt un tā tam ir jābūt! ❤
Izklausās saldi un salkani, bet tas jau skaidrs, ka neizpaliek arī sīkie ikdienas kašķi par mantām un to, kurš pirmais kāps no vannas vai nesīs brālim pamperi.. ??
Protams tie ģimenes 3+ bonusi nav iemesls skriet un taisīt katram trīs bērnus, bet zināmas privilēģijas ir. Internetā var iepazīties ar visiem bonusiem, kuri jums pienākas.
ShabbyEve, atbildot par to laika sadali es varu godīgi teikt, ka es noteikti nebūtu pat uz 1/2 tik laba mamma, cik esmu tagad un neizdarītu pat 1/2 no tā ko varu tagad. Es noteikti nesaku, ka esmu labākā, bet es pilnīgi noteikti esmu labāka sevis versija. Domāju, ka viņiem visiem trim šobrīd ir labāka mamma, nekā varēja būt, ja mans pirmdzimtais vēljoprojām būtu viens. Atceros sevi tajā laikā un visu kas man likās grūti.. gribas atgriezties pagātnē, uzšaut sev pa pakausi un pateikt "saņemies"! ?
Abi lielākie, piemēram, brīvdienās pazūd savā mantu valstībā. Spēlējās, ārdās, smejas. Ja kur dodamies, tad visi kopā. Nezinu, neizskatās, ka viņiem trūktu uzmanības. Esmu brīvi pieejama, bet viņiem ir tik interesanti savā starpā, ka par mani atceras, kad ir kaut kas sasists, nav sadalīts vai miegs nāk.