redz kāda bezkauņa ,.. tev māsai/ ārstei man ar saviem nodokļiem jāpaaugstina alga ... a tu te mani apdirsīsi ka mana izglītība ne plika graša vērta, ka nemācījos irkā, tu vienīgā ''itkā '' mācījeis un tev redz alga jāpacaļ .. untu viņu itkā nopelni... ārstējot cilvēkus kururi ārstēšanu navar atļauties... nu tā ļauno zaķīt es ta savu algu nopelnu un atpelnu darba devējam.. a vot tu gan nē ... jāiet politikā lai samazinātu ādām medmāsām un ārstim alga kā tev ... kas tik zin kā cilvekam ļaunu vēlēt un apliet ar sūdiem un sevi par izredzētajiem uzskata tā vietā lai tiešām cilvekus ārstētuKiskismau @ 08.11.2019 13:40Man bija līdzīgi. Sākot no pamatskolas bijām draudzenes. Augstsoklas pirmo gadu uzturējām kontaktu un tad tas lēnām tas pazuda tieši no draudzenes puses. Vienu dienu parstāja atbildēt uz manām ziņām. Sākumā biju noskumusi. Gadu dzīvoju bez draudzenes, bet tad iepazinos ar drauga vīra sievu un sadraudzējāmies. Tagad pēc trīs gadiem tā mana senā "draudzene" uzraksta: "čau kā iet? Zinu ka mums kontakts stulbā veidā pazuda, bet varbūt varam satikties un parunāt? ". Es negribīgi, bet piekritu. Satikāmies un protams tas vairs nav tas pats kas agrāk. Un protams manī sēž aizvainojums, ka tā vienkārši nogrieza draudzību, jo nesen iepazītie universitātes cilvēki likās labāki nekā 8 gadi draudzības.
Draudzenes tā uz sitiena ir grūti dabūt, jo tomēr draudzība ir vairāk par tikai pajautāšanu kā iet. Tā ir laika gaitā iegūta uzticība un galvenais-kopīgas intereses. Varbūt pamēģini sadraudzēties ar kādu no universitātes, vai arī kad būs darbs ar kādu kolēģi.
met pie malas. Pirmkārt tu viņai neesi dreudzene bet kompanija kaut ko darīt, kad nav citas kompānijas ( bet neuztraucies tas tā tāpat ir lielākoties visām meitenēm, īpaši LV). Otrkārt, attiecības tikai sākas, bet viņai tev nav laika... atklāšu patiesību ... laika uz priekšu nebūs arī reizi mēnesī vai ceturksnī satikties, ja viņai to nevajadzes vai attiecības neizjuks. otrkāt vienreiz nedēļā satikties dar draudzeni... nu tas ir loti ļoti daudz. Kā tam var atrast laiku mācoties un vēl strādājot? Tev viņa sanāk vienīgā kompānija ar kuru kaut kur aiziet? Tad tas ir cits stāsts... ... bet padomā no cita skatapunkta... vai Tev ir vajadzīga draudzene vai kompānija? Jo ja Tev tiešām būtu 1, 2 īstas un tuva draudzenes tad tas būtu lieliski.. bet tas nav tas gadījums... ja tiešām ir īsta draudzība kuru neizšķir atšķirības un skaudība.... tad tas ir kā ar īstam attiecībām .. liela laime un arī liels retums... visas tā lielā ''dreudzeņu būšana'' lielākoties ir fake... t.i. mums ir izdevīgi būt kopā, kādu notiektu mērķu sasniegšanai, šajā laika posma... es ar tevi draudzējos, jo vēlos no tevi kaut ko iegūt, jo man nav ar ko citu draudzēties, jo man ir vajadzīga kompānija ( kā tavā dadījumā) ... Tu viņai arī neesi draudzene... ja gaidi ka viņai jāvar ar tevi katru nedēļu satikties... tev vienk. nav kompājijas ... un varbūt tev jameklē kompānija nevis draudzene... to atrast būs veiglāk... Tev ir kādas intereses? varbūt aizej un kādu interešu pulciņu grupu utt.. ? Tur iepasīsies ar cilvekiem ... kas varbūt tevi intereše... Mācies universitāte? Vari aiziet un univeristātes sporta nodarbībām tur sporta kluba vietā būs grupu nodarbības... būi kaut kur aizgājusi un ar jauniem cilvēkiem iepazinusies. Parasti šie cilveki ir aktīvi un vari ar viņiem iedraudzeties un varbūt šo draudzību pārnest uz kādu citu interešu sfēru ārpus nodarbībām ... kafejnīvu,klubu vai kas tevi interesē.. bet jāsāk ir ar univeristāti un darbu .. kāpēc tur ne ar vienu vismaz labu paziņu līmenī neiedraudzejie, lai būtu kompānija kaut ko kopā pasāk? Tikai atceries ka jūs esat draudzenes un paziņai līdz noteiktai robežai ... un apdomā cik tālu savā dzīvē laidīsi ... jo meitenes visu salīdzina un nepamanīsi kā tava ''sierds daruadzene'' būs tava leilākā nebalvēle ...Odonella @ 08.11.2019 13:30Situācija sekojoša. Man ir labāka draudzene ar kuru esam draudzenes no 6 gadu vecuma. Vienmēr esam bijušas kopā. Abas studējam, es vēl arī strādāju.
Draudzene tikai mācās un katru dienu lekcijas arī nenotiek. Kopš sākam studēt esam atsvešinājušās, jo viņai ir tādas kā skolas “draudzenes”.
Vasaras, ziemas brīvlaikus var teikt daudz laiku pavadām kopā, jo šo “draudzeņu” nav.
Mazliet jūtos izmantota, jo kā viņai ir slikti, problēmas vai šis “draudzenes” pametušas meklē mani.
Šobrīd ir sākusi tikties ar jaunu vīrieti un es zinu, ka viņai attiecības ir svarīgas, jo grib but ar otro pusi dienu dienā kopā. Daļēji piekritu, bet arī uzskatu, ka laiku draugiem var atrast.
Pēdējā laikā esmu tā, kas cenšas šo kontaktu uzturēt un sāk jau apnikt. Vienmēr kādi muļķīgi attaisnojumi.
Esmu tiešām vienmēr palīdzējusi, bijusi blakus smagām ģimenes problēmām un visu citu.
Uzskatu, ka ja nav darba, bērnu vai tml. tad var to laiku atrast uz pāris stundām vienreiz nedēļā.
It ka negribas visu mest pie malas, jo šī draudzība ir diezgan ilga un pārejie draugi arī ir aizbraukuši prom.
Kā jūs šajā situācijā rīkotos? Mestu mieru vai censties?
Esmu domājusi par jaunu draudzeņu atrašanu, bet man ar meitenēm sadraudzēties nesanāk. Kur lai vispār ar meitenēm iepazīstas?
redz kāda bezkauņa ,.. tev māsai/ ārstei man ar saviem nodokļiem jāpaaugstina alga ... a tu te mani apdirsīsi ka mana izglītība ne plika graša vērta, ka nemācījos irkā, tu vienīgā ''itkā '' mācījeis un tev redz alga jāpacaļ .. untu viņu itkā nopelni... ārstējot cilvēkus kururi ārstēšanu navar atļauties... nu tā ļauno zaķīt es ta savu algu nopelnu un atpelnu darba devējam.. a vot tu gan nē ... jāiet politikā lai samazinātu ādām medmāsām un ārstim alga kā tev ... kas tik zin kā cilvekam ļaunu vēlēt un apliet ar sūdiem un sevi par izredzētajiem uzskata tā vietā lai tiešām cilvekus ārstētu