It’s time

Manuprāt, ka jāsāk ar baiļu ārstēšanu. Tā ir fobija un nopietna lieta. Un izklausās ka nebūs tikai viena vizīte, bet vairākas, un ja katru reizi paniski baidīsies tad ko tas dos? Ieteiktu pamēģināt pameklēt YouTube un Google par to kā tikt pāri fobijām. Ja tas nelīdz tad meklēt psihologa palīdzību.
Man bija bail no zirnekļiem ar pašpalīdzības video esmu tikusi gandrīz tam pāri.

Lasu tā kā par sevi. Šī gada sākumā, man nolūza vienam no priekšējiem zobiem stūrītis. Sapratu, ka ir jālabo. Un plus bija vairāki zobi ar caurumiem un vienam zobam tikai sakne. Man arī ir lielas bailes no zobārstiem, arī esmu ģībusi, iestājas panika, kad iešpricē narkozi.
Laimīgas sagadīšanās rezultātā, parunājos ar vienu no kolēģēm, pakaunoties par bailēm no zobārstiem, viņa man ieteica savu zobārsti(kolēģei arī ir bail no zobārstiem, tādēļ tas viesa tādu miera sajūtu, ka daktere būs laba).
Aizejot pie zobārstes, uzreiz pateicu, ka ir bail no zobārstiem, ka varu arī ģībt(uzskatu, ka ir vajadzīgs brīdināt dakteri). Zobārste ļoti mierīga, visu laiku jautāja vai man nav slikti, komentēja katru savu darbību, tas man lika atbrīvoties un uzticēties, un pavadīt apmeklējumu bez stresa. Šī gada laikā viņa man salaboja 6 zobus. Pie viņas eju ar lielu prieku.
Vēl ir stāsts par zobu raušanu. No viena zoba bija palikusi tikai sakne, daktere pateica, ka jāiet raut uz Stomatoloģijas institūtu. Visu laiku atliku, kad beidzot saņēmos, jo atkal bija uzradušās bailes. Aizgāju sēdēt dzīvajā rindā. Ar trīsošu sirdi gāju iekšā, pretīm jauns, smaidošs vīrietis, kuru protams arī brīdināju par bailēm. Šoreiz gan sāka reibt galva, bet dakteris bija ļoti saprotošs. Visu sakni neiznāca izraut, nācās taisīt operāciju. Dakteris pozitīvs, pēc tam nācās vēl vienu zobu raut, tad nu tikai pie viņa.
Tad nu man ir divi zobārsti pie kuriem es tagad eju bez bailēm.
Domāju, ka arī tev vajag atrast zobārstu, kuram vari uzticēties, bez kautrēšanās pateikt par savām bailēm.

Man arī ir ļoti bail no zobārsta. Parasti pat neļauju neko mutē apskatīt, pirms nav iešpricēta anestēzija. Un arī anestēzijas laikā visu laiku raustos, jo šķiet, ka tūlīt kaut kas notiks un sāks sāpēt. Noteikti varu ieteikt zobārstniecību "Vitas laiks" (Rīgā), konkrēti dakteri Jeļenu Djačenko. Viņa tandēmā ar medmāsu Žannu ir brīnišķīgas, ļoti iejūtīgas, saprot manas bailes. Reizēm pirms apmeklējuma man pat iedod iedzert tādu nomierinošu kokteilīti ar baldriāņiem vai, kad bija jātīra kanāli, tad daktere man pat iedeva uz mājām līdzi nomierinošu tableti, kuru vajadzēja iedzert stundu pirms apmeklējuma. Zobu labošanas laikā daktere komentē katru darbību, visu laiku jautā, vai nesāp un vai jūtos labi. Žanna pat piedāvā paturēt roku vai iedot pamīcīt "stress ball". Pie šīm ārstēm esmu sūtījusi visus savus bailīgos draugus, un visi par viņām labi atsaukušies.
Protams, būtu jārisina arī pati psiholoģiskā baiļu problēma, bet, zinot, ka tas ir ilglaicīgs process un zobi "negaida", šis ir optimāls variants, kā salabot zobus, nekrītot galīgā panikā:)

Kā var baidīties? Bērnības trauma vai kas?
Vienmēr to zobu nomērdē un sajūtas nav nekādas. Ne sliktāk kā ginekologa apmeklējums.
Galvenais atslābināties. Man arī bija bail. Pārkāpu pāri un, kad pateica, ka viss, zobs salabots, var iet, es domāju vau tad nekas nēsāpēs?
Galvenais atrast labu ārstu un palūdz, lai viņš tev stāsta, ko un kad darīs. Tas nomierina. Vari iedzert kādu nomierinošu tableti pirms, jo aiziesi 1x un sapratīsi, ka nieks un čiks vien ir.
Varbūt zobi pat labajami ir, taisa daudz brīnumus tagad. Marinēt arī nevajag. Tas slikti ietekmē kuņģa veselību un mutes aromātu.

Palmiņa, piemēram, pēdējos vairākus gadus uz mani īpaši labi neiedarbojas atsāpināšanas, pie vairākiem ārstiem. ? Vienreiz biju pie zobārsta, kurš teica, lai saku, ka vajag vēl iešpricēt un tā es teicu to tik daudz un viņš arī to darīja, ka beigās viņam visa iejūtība pazuda ? Domāja laikam, ka nevaru paciest nekādu diskomfortu, bet tās jau tiešām bija sāpes.
Paskatīšos kādu no jūsu ieteiktiem ārstiem.
Man tā klasiski nav bail, bet es saprotu, ka tas būs ļoti nepatīkami un tāpēc izvairos jau labu laiku, bet man daudz kas labojams.

Ar priekšējo zobu vajadzētu pasteigties. Savādāk var nākties atvadīties no saknes, kas nozīmē nedzīvu zobu. Pats sliktākais ir tas, ka viņš pēc laika paliek pelēks, un tā kas tas ir priekšējais, tas būs acīm redzams?

Kā var baidīties? Bērnības trauma vai kas?

Tas nu gan nav pareizs jautājums. Katram cilvēkam ir dažādas bailes. Citam čūskas, citam mazs telpas, citam augstums.
Bet ir iemesls kāpēc bērniem ir bail no ārstiem un zobārstiem un vēlāk arī tas turpinas pieaugušo gados. Tas tāpēc ka vecāki bērnus biedē ar to , ka ja slikti uzvedīsies atbrauks dakteris un iedos šprici. Visas tās baidīšanas rada nepatīkamas emocijas pret ārstniecības iestādēm un personālu.
Vēl viena lieto ko vecāki dara nepareizi ir saka puikām ka nevaig baidīties, jo tikai meitenes/ memīši baidās. Pareizi ir teikt ka var baidīties, bet bailēm ir jātiek pāri. Praksē redzu daudz vecāku kļūdas kuras vēlāk pieagušo vecumā var radīt problēmas.

Manas bailes izveidojās no tā, ka vienreiz bērnībā potējoties es noģību, viss no tiem laikiem man ir bail no adatām, liekas, ka es uzreiz ģīpšu, ka man sāpēs. Tas manī ir dziļi ieskņojies

Bet man tajā laikā(apm pedejos 5 gadus)ir ļoti bail no ginekologa kresla.atnaaku,rapjos augshaa,atslabinos,un pienaak taadas bailes.?
sajaa gadaa veel neesmu bijusi,bet buus jaaiziet.

Man līdzīgi - paniskas bailes no zobārsta, ieejot uzgaidāmajā telpā sajūta, kā ejot uz bērēm.
Parunāju ar savu zobārsti un novienojāmies, ka viņai netraucētu, ja es nedaudz iedzertu alkoholu pirms vizītes - un tā nu es katru reizi pirms iet pie zobārstes izdzeru kādu garšīgu kokteili, aizejot un sēžot krēslā ielieku austiņas un urbšanas brīžos uzslēdzu muziku labi skaļi.

Man arī bija bērnības trauma, jo māte bija aizvedusi pie ļoti sliktas dakteres poliklīnikā. Vēl atceros to frāzi-pakutināsim zobiņu...brrr. ?
Pēdējos 10 gadus eju tikai un vienīgi pie Marikas Zinčenko, strādā viņa Dentamix, Brīvības ielā. Māk ne tikai parastu zobu salabot, bet arī strādā ar implantiem. ❤

Man arī ir lielas bailes un es burtiski trīcu gandrīz līdz kādai procesa pusei, bet lai kădas būtu bailes, ja reiz ir aiziets, viss tiks izdarīts. Kā jau var arī redzēt no pārējiem komentāriem. Ne tu pirmā, ne pēdējā.