Bet kāpēc nē? Pirmkārt, tas prasa drosmi. Cik no jums to varētu?
Par šo gan piekrītu. Taisīt live un filmēt storijus ar
sevis filmēšanu, runāšanu/stāstīšanu, ir laikietilpīgi un prasa uzdrošināšanos.
Par to uzdrošināšanos prieks gan par viņām (it īpaši ja šo prasmi un savas publiskās runas spējas attīsta), gan to, ka viņas kaut kādā mērā parāda realitāti, un akceptēdamas sevi visās šī jēdziena nozīmēs, veicina kāda cita sabiedrības locekļa ātrāku un veiksmīgāku sevis pieņemšanu. Varbūt kādu pat motivē.
Nu tas tā. Utopiski idealizējot.
Pats NL mani neinteresē, un tās dāmas, kas tur iesaistījušās man arī netraucē. Storijus visbiežāk skatos bez skaņas un reklāmstorijus pārslēdzu. Nekādu problēmu. 😀