Man ar likās Dzenītes intervija garlaicīga, un viss teiktais šķita zināms, kaut gan es viņai sāku sekot tikai tad, kad viņu sāka apspriest šajā forumā. Ir forši, ja arī intervējamais pirms sarunas nedaudz sagatavojas, pārdomā, ko interesantu no savas dzīves varētu pastāstīt, kā arī sarunas gaitā, neskaitot atbildēšanu uz jautājumiem, atklāj ko papildus, paplašinot jautājuma tēmas lauku. Bet nu labi, viņa jau nav nekāda slavenība ar interviju pieredzi.
Uzjautrinoši, ka Laura mēģināja uztiept viedokli, ka cilvēki, kas iet uz sporta zāli, cieš no pašpārliecības trūkuma. Un Dzenīte iecirtās, ka tā neuzskata un nekad neko tādu nav dzirdējusi, savukārt Laura nedaudz pārsteigta atpakaļ: "tu mani tikko tā ka sarāji".. Bet nu piekrītu Dzenītei. Un uzskatu, ka cilvēki, kas sporto, rūpējas par savu ķermeni, tieši mīl sevi. Sporta zāle, basketbols, vieglatlētika vai peldēšana, kāda starpība - tas ir sports - tāpēc nesaprotu, kādēļ vēlmei kustēties, sportot un veidot savu ķermeni tvirtāku, vajag piesiet pašpārliecinātības trūkumu?