Marpla @ 08.04.2022 20:58
Mana meita nekad mūžā tā neizskatīsies, vismaz, kamēr dzīvo zem mana jumta. Ok, uzvilkt kaut kādas drēbes, vai iekrāsot matus, bet šis jau ir par traku. Var izpausties dejojot, rakstot dzeju, dziedot, bet te jau ir aizgjuši par tālu. Vińa neizskatās pēc meitenes.
Lasot šādus komentārus, vienmēr paliek baigi skumji. Skumji par tiem bērniem, kuri aug kopā ar vecākiem, kuriem ir šādi uzskati. Tāpēc tādos brīžos vienmēr gribas tiem vecākiem pajautāt: kas jums dzīvē ir svarīgākais? Savs bērns vai tomēr kaut kādi uzskati pie kuriem turaties? Varbūt sabiedrības viedoklis? Skumji. Piemēram, es nekad nesapratīšu tos vecākus, kuri var izmest no mājām savu bērnu, kurš atzīstas, ka ir netradicionālas orientācijas. Nekad nesapratīšu tos vecākus, kuri var pateikt, ka, lūk, manās mājās dzīvojot, nedrīkstēsi izskatīties tā, kā vēlies. Vai tajā brīdī tiešām beidzas mīlestība pret savu bērnu? Ja bērns neatbilst kaut kādiem paša iedomātiem standartiem (ir homoseksuāls/nodzen matus uz nullīti/izdur pīrsingu/uztaisa tetovējumu utt.), vai šī mīlestība beidzas? Vietā nāk dusmas par to, ka bērns nedzīvo tā, ka vecāks to vēlas? Kauns no tā, ko citi teiks vai padomās? Ja man būtu bērns, es ar trakāko sajūsmu iesaisītos visā, ko viņš dara. Vēlas eksperimentēt ar matu krāsām? Nodzīt matus uz nullīti? Davai, aiziet! Es gribētu būt ne tikai mamma, bet arī labākā draudzene. Uzticības persona. Cilvēks no kura nav jābaidās, ja uznāk vēlme nokrāsot matus trakā krāsā. Es nekad negribētu būt mamma, kura apspiež sava bērna centienus veidot savu stilu, meklēt sevi, izpaust sevi. Bet, nu, jā, mani jau te forumā lamā par to, ka es ienīstot bērnus, tā ka, ko gan es daudz varu zināt par to, kā "pareizi" jāaudzina bērni.
Ja par tēmu, Kristīne - malacis! Super mamma, super sieviete!
38
