Naudas tērēšana

Vispār jau nauda jebkurā gadījumā ir, lai to tērētu. Taču atšķirība starp autori un tiem citiem viņas minētajiem cilvēkiem ir tajā, kā nauda tiek tērēta.

Pati savulaik ierobežojumu dažādus impulsa našķus, lai ierobežotu liekā svara pieaugumu :)

Tās ir prioritātes. Kādam tevis pieminētā mašīna,tev- spa un kafejnīcas. Es sevi neierobežotu. Lasu un domāju,ka arī tā gribētu. Kāpēc sevi ierobežot,ja to var nedarīt un dzīvot ērti? Nesaprotu..

Prioritātes un mērķi ir tie, kas tiek uzrakstīti uz papīra. Pārējais ir mirkļa vēlmes un iegribas.
Sevi vajag ierobežot un spīdzināt, jo tikai tā var ko sasniegt sākot no ilgāka mūža līdz nodrošinātām vecumdienām un stabiliem krīzes brīžiem.

Srumun
Jaunu auto tirgotāji saka, ka gandrīz puse no pircējiem, kas nav juridiskas personas, mašīnas pērk no ietaupījumiem. Protams, ka tie ir cilvēki, kuriem ienākumi ir vairāk par vidējo algu. Cik noprotams, autore arī neslikti nopelna. Turklāt, nav runa par bagātniekiem, bet par vidusslāni. Pati arī zinu cilvēkus, kuri tā ir izdarījuši. Nav jau supertaupīgi, vnk neizjūt vajadzību pēc impulsa pirkumiem, reti apmeklē restorānus, tie parasti nav ārišķīgi cilvēki.

Ticu un piekrītu tev.
Drīzāk komentārs bija par to "uz sitiena". Labi, ja cilvēks, jau ilgi strādā un dzīvē jau ir ievirzījies, tad vēl. Bet salīdzinoši jauns cilvēkam, arī labi pelnošam, tie 40, 30 vai kaut 20k uz konta tā vienkārši nestāvēs. Kādus pāris gadus tāpat nāksies pakrāt.

Uj! Man arī ir auguši tēriņi kopš esmu sākusi strādāt, taču to kontrolēt palīdz nelieli pieraksti,ko veicu katra mēneša beigās. Lieta tāda, ka šobrīd taupu lielam pirkumam,tādēļ šī doma par to ļauj mazliet vairāk izvērtēt-vai man kādu konkrētu preci/pakalpojumu vajag, vai nē!
Ieteikums-varbūt sāc vest savu tēriņu uzskaiti un grāmatvedību, vai ik pa laikam plāno, kaut kur ieguldīt lielāku naudu,lai ir iemesls ietaupīt.

Arī man līdzīgi, agrak pelnīju mazak, bet šķiet dzīvoju ar mazāku bēdu :D
Ietaupīt palīdz, kad samazini ēšanu ārpus mājas, un izklaides.

Komentārus nelasīju, bet man bija situācija, ka tad, kad naudiņas bija mazāk, varēju iztikt, bet tagad, kad naudas ir pat 2x vairāk, visam ne vienmēr pietika. Sāku piefiksēt, kur tā nauda paliek un secināju, ka tērēju galvu reibinošas summas uz visādām līdzi ņemamajām kafijām un tml.lietām. Konstatējusi problēmu, sāku plānot izdevumus. Ekskluzīvos pārtikas produktus pērku "pa svētkiem", gatavoju garšīgu kafiju mājās no kapsulām (tas tāpat sanāk lētāk, nekā pirkt, piemēram, statoil kafiju) un pieleju klāt kādu sīrupiņu. Arī apģērbu un apavus vairāk nepērku, tikai tāpēc, ka liela atlaide, bet domāju, vai vajag, vai būs kur pievilkt utt. Arī uz kosmētiku un rotām - labāk iegādājos vienu kvalitatīvu preci, nekā iztērēju vairāk naudas lētās mantās. Turklāt nopērkot to vienu "labo" preci, kura ir arī dārgāka, liekas, ka esmu pamatīgi iztērējusies un vairāk to naudu neceļas roka tērēt :D Pārtiku savukārt pērku reizi nedēļā un tikai pēc saraksta, jo ļoti daudz naudas man aizgāja pēc darba ieskrienot kaut ko veikalā nopirkt. Es arī esmu no izšķērdīgajām, kapeikas skaitīt riebjas. Bet nu ieviešot šādas tādas korekcijas ikdienā, sanāk kaut ko atlikt vai vismaz novirzīt kādai ļoti, ļoti iekārotai precei (tad vismaz ir sajūta, ka nauda iztērēta lietderīgi un nav sajūta, ka tā vienkārši "pazūd" vai tiek noēsta).
Atvainojos, ka tik gari :)

Es pierakstu kur plānoju iztērēt naudu, katru mēnesi ir noteiktas pozīcijas + tas ko tiešām ļoti vajag, man pašai sanāk iztērēties uz bērnu drēbēm u.c. bērnu lietām, nepērku dārgas drēbes, bail iedomāties kas būtu ja pirktu ?, bet tāpat bērnam pilns skapis, ieeju veikalā kaut kas ļoti iepatīkas un nopērku.

Budžeta sastādīšana un izpildes kontrole ļoti palīdz. Sākumā tas prasa daudz pūļu, vēlāk kļūst par ieradumu. Vieglāks variants ir izmantot krājkontu. 10% no ienākumiem algas dienā ieskaita krākkontā un mēģina iztikt ar atlikušo naudu.
Nav jau nekas slikts sevi dažkārt palutināt. Aizdomāties vajadzētu, ja Tu kaut kādā brīdī saproti, ka Tu sevi lutini nepārtraukti no rīta līdz vakaram septiņas dienas nedēļā. Taxi sabiedriskā vai velosipēda vietā, Narvesen kafija mājās gatavotas kafijas vietā katru rītu, ēšana restorānos līdzpaņemta ēdiena vietā, SPA sporta zāles vietā u.tml.
Parēķini kaut vai ko pmaksā it kā tāds sīkums kā kafijas pirkšanu 200 X gadā.

Es pati esmu no taupīgajām, bet tādējādi arī varu pēdējos gados 2-3x izbraukt uz ārzemēm. Ekonomēju: drēbes vai nu pērku ārzemēs vai meklēju pērles humpaļbodēs, jo uzskatu, ka LV veikalu cenas ir neadekvātas. Ļoti reti, kad ņemu take away kafijas, junk food nepērku. Pārsvarā gatavoju ēdienu mājās un uz darbu ņemu līdzi sevis gatavoto ēdienu. Iepirkties uz veikalu iet cenšos reizi nedēļā, nav, ko tur biežām meklēt. Uz cafe vai restorāniem parasti ejam kaut kur 2-3 mēnesī. Opera 2x gadā, teātris 2x gadā, kāds koncerts. Taxi neizmantoju, jo tas man kā žīdam liekas par dārgu. :D Bet katrs savu naudu tērē kā grib.

Arī iesaku, ja vēlaties sākt veidot uzkrājumus, vienkārši jāuzstāda automātiskais maksājums, lai uzreiz pēc algas daļa no naudas tiktu novirzīta uz uzkrājumiem. Ja vēlaties mazāk terēt, tad ir jāpieraksta uz ko konkrēti terējat, tad arī varēsiet no kā atteikties visvieglāk.