Darbs-izvēle

Es labprātāk strādāju dēļ tā,ka patīk..jo vienmēr būs kāds darbiņš, kur maksā noteikti vairāk, bet ja man tas nesaista/nepatīk tad kā tur pastrādāt?vai arī cik ilgi..
Bet ja kabatu spiež, un nauda ir ļooti vajadzīga, tad ir jāizvērtē!

500 eur alga pat nesedz manus ikmēneša obligātos maksājumus, tāpēc tā man nemaz nebūtu opcija. Bet, ja var atļauties, kādēļ nedzīvot tā, kā gribās. Tikai bez čīkstēšanas par to, ka nekur nevar aizbraukt un neko nevar nopirkt.

Es izvēlētos kādu laiku strādāt darbu par 1500Eur, jo par 500Eur jau vienmēr varēs atrast. Par 1500Eur varēsi sev visu nodrošināt, iekrāt, piepildīt kādu sapni un nopirkt ,kaut ko lielāku. Pajautā sev vai Tu ar 500Eur varēsi sev visu nodrošināt, vai ar laiku nesāksi gruzīties, jo nevarēsi atļauties to un to, kā arī radīsies papildus tēriņi dēļ veselības, vai arī saplīsīs zābaki . tehnika un vajadzēs jaunus pirkt. Vai varēsi ar 500Eur dzīvot pilnvērtīgi? Noteikti nē!
Pat ,ja Tu nostrādāsi pāris mēnešus vai gadu darbu ,kur maksā 1500Eur ,tāpat būsi vairāk ieguvēja nekā , ja strādāsi 500Eur. Ar 500Eur Tev 12 mēnešiem iznāks alga 6000, bet ar 1500Eur 18000.

Noteikti paliktu tur, kur patīk. Bet es nekad neesmu rāvusies nopelnīt visu pasaules naudu, neesmu īsti tāds cilvēks. Bet protams, jāskatās kāda tava dzīves situācija, vai ar 500 tev pietiek.

Es darīju darbu, kas nepatika, un man sākās depresija. Taču no otras puses - vajag naudu pārtikai, rēķiniem utt. Tagad es saprotu, ka viss slēpjas attieksmē pret darbu - es priecājos par to, ka spēju aiziet uz darbu, strādāt un ka kādam mans pakalpojums noder. Varbūt pamēģini un darbs iepatiksies :)

sievietei jāstrādā tur, kur ir patīkami , + lai ir nodrošinātas reālas izaugsmes iespējas, arī atalgojumā. Es neskrietu strādāt darbu, kurā tikai maksā vairāk. Vienmēr tādus variantus var atrast. Vari mēģināt domāt par papildus ienākumiem, jo Latvijā tāpat ir zemi griesti, un skraidot apkārtndaudz ko nepanāksi .

nesaku ka 3x atalgojums nav motivējošs faktors, ja jāstrādā pa minimālo, tas arī nav variants

Ņemot vērā,ka esmu merkantils cilvēks man visu nosaka naudas summas. 500 eur un 1500 eur ir jūtama laba atšķirība, bez tam kamēr neesi mēģinājusi nevar 100% zināt vai tas tiešām nesaista.

Ja tikai ,,totāli nesaista'', tad izvēlētos par 1500, ja vēl arī riebtos un radītu stresu, tad labāk patīkamo par 500.

Tā kā man vispār riebjas strādāt, tad, protams, ka par 1500.

1500 variantu. bet man patīk un interesē ļoti daudz lietas, tāpēc cerētu, ka atradīšu jaunajā darbā jēgu un kaut ko, kas iepatiksies tajā visā.

Viss slēpjas attieksmē un prioritātēs.
Es arī izvēlētos strādāt, kur lielāks atalgojums, jo tomēr gribas aiziet uz restorānu, kafeni, smuku kleitu nopirkt, rudens zābakus. Mani vismaz tas vienmēr motivējis, ka varēšu sev kaut ko skaistu atļauties un nedomāt par to, cik tas maksā.
Ja gribēsi atrast ko jaunu un interesantu savā darba vietā, to izdarīsi, bet ja tikai nīdēs, ka nepatīk, negribu, tad nesanāks

Vēl ir variants,ka ar tiem 1500 tiek ievilināts darbinieks un beigās nemaz nesamaksā solīto, bet protams, var riskēt un cerēt,ka būs kā saka. Ka nesanāk tā, skrienot pakaļ lielākai summai, var zaudē patīkamo darbu ar mazāko summu un noķert ablomu otrajā vietā. Tā,ka stingri jāapdomā un jāizvērtē varianti kā var gadīties un ja gadās ne tā, kā saka, ko tad darīt. lai nav tā,ka nav nekā, ne 500, ne 1500 :D

Vēl ir variants,ka ar tiem 1500 tiek ievilināts darbinieks un beigās nemaz nesamaksā solīto

Kā var nesamaksāt, ja ir darba līgums?

Nekad nestrādātu darbu, kas riebjas, plikas naudas dēļ. Pusaudžu gados vasarās darīju visādus darbus, sētniece, apkopēja, tirgoju tirgū zemenes un ķiršus. Man nebija tas variants, kad nabadzīga ģimene, bet pašai gribējās pa vasaru sapelnīt lielākiem pirkumiem un just finansiālu brīvību. Vienmēr skolā biju modīgi apģērbusies, sakrāju jaunākajiem telefoniem, un kabatasnaudas ar nekad netrūka. Arī studiju laikā piešancēju par pārdevēju apģērbu veikalā lielveikalā un biju priecīga par iespēju. Protams, tie darbi nebija mani sapņu darbi. Tagad, pieaugusi sieviete esot, uzskatu, ka nav pareizi sevi garīgi un mentāli degradēt tikai dēļ naudas. Ok, ja pēkšņi dzīvē kaut kas pamainās, un sāk apstākļi spiest, piem, negaidīti paliec vientuļā māte, vai nez, pēkšņi attopies, ka lielie kredīti tak jāmaksā, tad iespējams, savādāk. Ir jau vēl arī cilvēki, kas vispār nezina, ko nozīmē darīt darbu, ko mīl, vai darbu, kas vismaz šķiet patīkams, tāds, kurā vari pierādīt un lietderīgi likt lietā savas spējas, saņemot novērtējumu gan uzslavu, gan adekvāta atalgojuma ziņā. Tādos gadījumos acīs zibinās vien kalkulators.
Bet ja godīgi, es īsti nesaprotu, kāda, autore, ir Tava profesija? Vienu dienu Tu pelni 500, bet nākamajā Tev piedāvā pelnīt 1500. Būsim reāli. Katrā profesijā atalgojuma ziņā ir kaut kāds minimums un kaut kādi griesti. Varbūt tad meklē kaut ko pa vidu, kur maksā nedaudz mazāk par 1500, bet darbs neriebsies? Vai arī Tev piedāvāja ko abstraktu jeb, ja ļoti centīsies, tad dabūsi tos 1500? Man tas izklausās pēc kaut kādas piramīdas, vai nereālas (ikkatram nesasniedzamas) bonusu sistēmas, respektīvi, apmāna.

Ok, ir izņēmumi. Es pazīstu vienu puisi, kurš kopš 2005. gada bija būvējis ekselentu, piemēra vērtu, mārketingu pavisam nelielā uzņēmumā. Viņš bija reāli pacēlis to uzņēmumu augstu, kā arī pats izaudzis un attīstījis savas zināšanas, pieredzi un dotības. Tomēr viņa alga nekad neauga.
Tad nu pēc gadiem viņam tas viss tomēr apnika (uzņēmuma direktora vēlēšanās ietaupīt), un viņš aizgāja strādāt uz lielu uzņēmumu, kur dabūja 2000 euro algu. Es nezinu, vai alga ir mainījusies, bet pēc nostrādāta pusgada viņš vēl papildus dabūja paaugstinājumu. Es arī daudzreiz brīnos par viņa amazing idejām. Īsāk sakot - veiksmīgs lēciens no 500 uz 2000 un arī 1500 ir iespējams, ja vien jūties gana jaudīga karjeras lauva.

Izvērtētu, cik lielas izaugsmes iespējas ir tajā darbā, kas patīk, bet kur maksā maz, jo, iespējams, tas ir tikai pagaidām. Ja ir skaidrs, ka izaugsmes nav un attiecīgais atalgojums ir griesti, tad nākamais, kas jāizvērtē, vai ar to algu pietiek un vai tā pieredze būs pietiekama, lai pēc kāda laika meklētu citur tajā pašā sfērā labāk apmaksātu darbu. Tāpat jau pārējie bonusi jāizvērtē gan vienā vietā, gan otrā - kolēģi, darba atrašanās vieta, apdrošināšana, prēmijas, vadība utt. Patiku pret darbu veido ne tikai atalgojums.