Es jau ilgu laiku nestrādāju un mani uztur draugs.
Bet toties es visu laiku cītīgi meklēju darbu, sutu Cv nu jau uz jebkuru vietu kur iespējams , jo man ir vienkārši vienalga, man pats galvenais ir sākt strādāt, jo es pati apzinos, ka viens cilvēks nevar uzturēt divus.... nu var, bet tad ir ka ir, neko normali nomaksāt, neko normali nopirkt, dzīvot satucigi.
Nezinu ka meitenes/sievietes var dzīvot mierīgi ar vieglu sirdi uz otra cilvēka rēķina.
Neiet runa tikai par otram pusēm, bet arī vecākiem . Kad pie mammas vēl dzīvoju, palika 18 uzreiz gāju strādāt un mammai katru mēnesi noteiktu summu maksāju, viņa mani ir uzturējusi visus šos gadus,izaudzinājusi tad nu kad man ir iespēja es viņai cenšos palīdzēt ka varu ( pat ja uz to laiku nemaz nedzīvoju pie viņas). Un tā būtu jādara jebkuram izaugušam “bērnam”.