Bērna adopcija

Bērnus vispār negribu. Ne savus nē adoptētus.
Bet nu jā pēkšņi notiktu brīnums un kaut kas mainītos tad būtu vienalga.

Loreen @ 03.08.2019 21:56

Es savus bērnus negribu, jo grūtniecība un zīdaiņu periods ir kas tāds, ko nekad dzīvē negribētu piedzīvot.
Par adoptēšanu, varbūt, bet tad tikai lielāku bērnu 10+, kurš jau visu saprot un kuram vienkārši dot mājas un palīdzēt dzīvē un tā kā būt par skolotāju, jo man nevajag, lai mani kāds sauc par “mammu”

Joks vien tāds, ka tas vecākais bērns jau var būt tik ļoti sačakarēts, ka finālā adoptētājam var klāties daudz grūtāk nekā ar mazāka bērna audzināšanu.

Moa ļoti precīzi raksturoja reālo ainu.

Es arī apsveru domu, ka kādreiz varbūt varētu adoptēt. :)

atbildot uz tēmu, jā, varētu un gribētu adoptēt.

Moa @ 03.08.2019 22:36

Bērnu namos ir daudz bērnu, bet lielākā daļa ir ar smagiem veselības traucējumiem vai komplekti ar brāļiem/māsām, kā arī pusaudži. Brāļus un māsas nedrīkst šķirt, un bieži sanāk, ka izņem no ģimenes 4-5 brāļus/māsas, un ja gribi adoptēt, jāņem visus kopā. Ne katrs gatavs ņemt uzreiz vairāk par 2 bērniem. Piemēram, ir 3 g v. meitenīte, kuru varētu adoptēt, bet viņai nāk līdzi 13 g. v brālis. Vēl ir daudz bērnu bērnunamos, kas ir vecāki par 10 gadiem, un nav tik daudz cilvēku, kas grib adoptēt pusaudzi. Ģimenes lielākoties vēlas adoptēt vienu bērnu, līdz 9 g vecumam, veselu. Tadu nav tik daudz, tāpēc rodas rindas. Nav tā, ka bērnunami pilni ar veseliem, zilacainiem mazuļiem.

plus vēl visam minētajam, ja vecāki ir dzīvi, viņi var turpināt bērnam čakarēt dzīvi, reizi pa reizei apciemot un neatteikties no vecāku tiesībām. tādus bērnus var ņemt aizbildniecībā, bet adoptēt pavisam nav ļauts. jebkurā laikā var uzrasties īstie vecāki, pierādīt, ka labojušies un viņiem tiks dota priekšroka.

Nu nē. vairumā gadījumu šie bērni ir ar sliktiem gēniem, un pat ja nē, tad viņi var kļūt problemātiski.

cowboy girl @ 03.08.2019 12:02

bet nesaprotu šajā tēmā vienu lietu - kāpēc adopcijā ir tādas rindas, ja bērnu namos bērni taču ir daudz.

Bērnu namos ir daudz bērnu, bet lielākā daļa ir ar smagiem veselības traucējumiem vai komplekti ar brāļiem/māsām, kā arī pusaudži. Brāļus un māsas nedrīkst šķirt, un bieži sanāk, ka izņem no ģimenes 4-5 brāļus/māsas, un ja gribi adoptēt, jāņem visus kopā. Ne katrs gatavs ņemt uzreiz vairāk par 2 bērniem. Piemēram, ir 3 g v. meitenīte, kuru varētu adoptēt, bet viņai nāk līdzi 13 g. v brālis. Vēl ir daudz bērnu bērnunamos, kas ir vecāki par 10 gadiem, un nav tik daudz cilvēku, kas grib adoptēt pusaudzi. Ģimenes lielākoties vēlas adoptēt vienu bērnu, līdz 9 g vecumam, veselu. Tadu nav tik daudz, tāpēc rodas rindas. Nav tā, ka bērnunami pilni ar veseliem, zilacainiem mazuļiem.

Loreen @ 03.08.2019 21:56

Es savus bērnus negribu, jo grūtniecība un zīdaiņu periods ir kas tāds, ko nekad dzīvē negribētu piedzīvot.
Par adoptēšanu, varbūt, bet tad tikai lielāku bērnu 10+, kurš jau visu saprot un kuram vienkārši dot mājas un palīdzēt dzīvē un tā kā būt par skolotāju, jo man nevajag, lai mani kāds sauc par “mammu”

Šis variants man patīk.

bet nesaprotu šajā tēmā vienu lietu - kāpēc adopcijā ir tādas rindas, ja bērnu namos bērni taču ir daudz.

Rinda jau ir uz zīdaiņiem, vecākus bērnus neviens diži negrib. Un daudzj ari nemaz nav pieejami adopcijai, tu vari būt tik kā aizbildnis, tas nozīmē ka jebkurā brīdī to bērnu var paņemt un atdot biologiskajiem vecākiem, ja piemēram māte ir labojusies un nav vairs narkomāne.

Es savus bērnus negribu, jo grūtniecība un zīdaiņu periods ir kas tāds, ko nekad dzīvē negribētu piedzīvot.
Par adoptēšanu, varbūt, bet tad tikai lielāku bērnu 10+, kurš jau visu saprot un kuram vienkārši dot mājas un palīdzēt dzīvē un tā kā būt par skolotāju, jo man nevajag, lai mani kāds sauc par “mammu”

Es apsveru domu par bērna adopciju, gribētu adoptēt. Bet atbaida tas, ka jāgaida rindā vairāki gadi. Ja dzīvo ārzemēs, tad tur bērna adopcija maksā ap 50'000 eiro un jāgaida rindā 5+ gadi.

Labprāt adoptētu, bet visticamāk tikai gadījumā, ja nebūtu iespējas saviem vai neizietu pie vīra (paliktu vecmeitās)

elii666 @ 03.08.2019 11:12

Nē. Savus bērnus negribu, kur tad vēl kkādus svešus.

Tas pats.

Es bērnībā visu laiku domāju, ka esmu adoptēta, jo nelīdzinājos saviem vecākiem. :D

Shakti @ 03.08.2019 11:08

Viens no iemesliem kādēl runāju par zināšanām. Esmu pārliecināta, ka zinot bērna attīstības posmus, zinot bērnu, viņu jūtot, zinot kādā valodā ar konkrēto bērnu runāt utt, sāpi var krietni samazināt.
Esmu adoptēta savā ģimenē - mammas māsa adoptēja no dzimšanas. Neatminos brīdi, kad man būtu pateikts, ka tēvs man nav īstais un arī māte vairs nav šaipasaulē, es to jau zināju kopš iestājās kaut cik apzinīgs vecums, man tas tika pamazām pateikts un izskaidrots, līdz ar to šoks un iespējamā emocionālā trauma izpalika.

Ne visi bērni to uzņem tik vēsi

Reeceejpele @ 03.08.2019 12:03

Cik mazi bija, kad paņēma un cik veci ir tagad? Mazi bērni tomēr, jā, vieglāk pielāgojas. Un es nesaku, ka nespēlē nozīmīgu lomu, bet...
No viena gadījuma, ko zinu, divas meitenes (māsas) pirms 10 gadu vecuma (gadu vecumi atšķīrās) tika pieņemtas ģimenē. Māte bija, piedodiet atkal, šļuška, tēvs nezināms. Viena meitene pašlaik policijā strādā, otra iet mātes pēdās. Un audzinātas vienādi tika... Nu ne vienmēr, bet reizēm tās tendences ir un viss...neko nepadarīsi

Mazi bija.

Nu es pazīstu ģimeni, kas adoptēja bērnus no nelabvēlīgas ģimenes. Mazie ir pielāgojušies vecākiem, raksturi ļoti labi, neko sliktu nevar teikt. Viss ir audzināšanā !

Cik mazi bija, kad paņēma un cik veci ir tagad? Mazi bērni tomēr, jā, vieglāk pielāgojas. Un es nesaku, ka nespēlē nozīmīgu lomu, bet...
No viena gadījuma, ko zinu, divas meitenes (māsas) pirms 10 gadu vecuma (gadu vecumi atšķīrās) tika pieņemtas ģimenē. Māte bija, piedodiet atkal, šļuška, tēvs nezināms. Viena meitene pašlaik policijā strādā, otra iet mātes pēdās. Un audzinātas vienādi tika... Nu ne vienmēr, bet reizēm tās tendences ir un viss...neko nepadarīsi

bet nesaprotu šajā tēmā vienu lietu - kāpēc adopcijā ir tādas rindas, ja bērnu namos bērni taču ir daudz.

negribu savus, kur nu vēl svešus.