Gribas parunāties, izkratīt sirdi, uzklausīt pieredzes un viedokļus

Man radās jautājums - ja Tev viss ir brīnišķīgi, tad par ko Tu gribi izkratīt sirdi? ( tas no virsraksta)

Nav bijusi pieredze un negribētu. Manuprāt, ja gribi būt jauna mamma pietiktu dzemdēt arī kādos 22-25 gados, 18 gados vēl ir laiks, kad var paballēties, patrakot un baudīt dzīvi, nevis steigties ar mazo.

Vari teikt tikai vienu- kāda starpība ko citi domā ja tu to gribi. Vienmēr būs kāds kurš nepiekrītīs un tādi kuriem liksies super.
Es gan pati tik ātri negribētu bērnu, jo tomēr izglītība un vajag nostabilizēties. Nevar jau zināt kāda jūsu situācija utt. Zinu meiteni kurai piedzima bērns 17 gados. Mamma ļoti palīdzēja un kad bērniņš paaugās turpināja mācības vakarskolā lai pabeigtu vidusskolu. Tad nu tagad viņa strādā un audzina bērnu ar mammas palīdzību. Viņai situāciju pasliktināja, ka bērna tēvs aizlaidās uz UK un ignorē visu. Ja salīdzina strādājoša pāra situāciju ar šo stāstu tad tev būs vieglāk.

Čilvēki, protams, ir dažādi gan attiecībā uz moralo briedumu, gan citām lietām, tomēr vēlmi pēc bērna 18 gadu vecumā es personīgi īsti neizprotu. Nu, vismaz sev negribētu (arī negribēju) un arī saviem bērniem nenovēlētu...

Bet nu jā padomā vai visu ko esi gribējusi sasniegt esi paveikusi. Protams bērns nenoraksta dzīvi, bet ar to būs grūtāk un ja nav, kas palīdz tad uz pirmajiem 2 gadiem būs tikai viņš. Kā arī financiālā puse? Ar to viss ok? Stabils darbs? Uzkrājumi kādam atgadījumam? Kā arī vai partneris ir tas kurš ar kuru redzi savu dzīvi?

Gamergirl
Izglītība man ir, pabeidzu pamatskolu 14 gados, šī gada jūnijā pabeidzu profesionālo skolu, un uzsāku darbu līdz ar praksi. Mani vairāk uztrauc ginekologa apmeklējums, jo ne jau katru dienu ej pie ginekologa un saki -sveiki, man ir 18 gadi, es tik un tik ilgu laika periodu nevaru palikt stāvoklī, bet es ļoti gribu mazo. ? Manuprāt, es esmu jau izaugusi no ballītēm, pat patiesībā tā īsti neesmu ballējusi, vienu reizi pamēģināju un sapratu, ka tas nav priekš manis. ?

Protams, nesaku, ka 18.gados bērns ir slikti, bet es noteikti nevaru iedomāties sevi tajā vecumā kā mammu.
Tas ir vecums, kad gribas un var un pat vajag paballēties, kkur pabraukāties vai vnk nakts stundā kkur aizlaist, es tomēr ieteiktu vēl padzīvot vienam priekš otra un kādos 20+ domāt par ģimenes pieeagumu.
Bērnu protams nevar salīdzināt ar dzīvnieciņiem, bet varbūt tgd labāk paņemat mājdzīvnieku?
Mēs tajā vecumā par bērniem gan nedomājām, bet paņemām grauzēju, un tiešam bija kā ģimenes loceklis :)

Manuprāt, es esmu jau izaugusi no ballītēm, pat patiesībā tā īsti neesmu ballējusi, vienu reizi pamēģināju un sapratu, ka tas nav priekš manis.

nav jau jāstaigā pa naktsklubiem un jādzer nez līdz kādam stāvoklim, es domāju, ka jums vnk jābauda vēl laiks ko varat veltīt viens otram.

18 gados vēl nav pilnas sajēgas, vīzijas par nākotni un stabils pamats zem kājām. Tas nav nekas slikts, bet nav arī nekas ieteicams. Gribētos, lai mūsdienu meitenes vairāk pacenstos sevi nostabilzēt dzīvē (profesija,darbs,dzīvesvieta,auto, labas attiecības ar ģimeni) vismaz kaut kas no tā, un tad tikai līst attiecībās vai domāt par bērniem, jo ko gan tu varēsi dot tam bērnam?

Lotte
Var jau būt, ka 18 gadi ir tas laiks, kad vajag priecāties un izballēties, bet es laikam esmu ''cits ražojums'' ar citu skatu uz dzīvi. Varbūt tas tāpēc, ka es agri tiku šķirta no ģimenes un izveidojies cits skats uz dzīvi. Mājdzīvnieciņš mums ir , 10 mēnešus vecs kaķēns. ?

Kikic_bum @ 15.07.2019 15:29

Lotte
Var jau būt, ka 18 gadi ir tas laiks, kad vajag priecāties un izballēties, bet es laikam esmu ''cits ražojums'' ar citu skatu uz dzīvi. Varbūt tas tāpēc, ka es agri tiku šķirta no ģimenes un izveidojies cits skats uz dzīvi. Mājdzīvnieciņš mums ir , 10 mēnešus vecs kaķēns. ?

tev ir māsa/brālis jaunāks par tevi?

Man mammai bija 19 gadi, kad piedzimu, nekad nav nožēlojusi, bet īsti dzīvi neizbaudīja. Bērniņu dikti gribēja, tāpēc neesmu "nevēlama", bet jāatzīst vienmēr esmu jutusi, ka mamma bija "pārāk jauna". Bērna dēļ vien ieteiktu paiet dzīvē cauri dažādām situācijām. Turklāt bērns daaaaudz prasa, neticu, ka šajā vecumā esi spējīga tik daudz nopelnīt, lai būtu viegli.

dzerveneee @ 15.07.2019 15:31

tev ir māsa/brālis jaunāks par tevi?

Jā, ir jaunāks brālis un vecākas māsas un brāļi.

Tas par ballīti nav domāts, ka tgd jāiet uz klubu un jādzer.
Nē, bet šajā vecumā vēl jābauda dzīve, jāvelta laiks sev, jo pēc, gandrīz viss, tiks darīts bērna dēļ, ļoti daudz kas būs jāpielāgo ģimenei.
Ja tev it 18 un vidējā izglītība, ej studē, bakalaurs par lieku nebūs. Te nevakag teikta, ka nav naudas, ja ir plānos bērns, tad viņām taču naudu arī vajadzēs.
Varbūt padomājiet par dzīvesvietu, reksti ka īrējat, varbūt pirms bērna ir iespēja nopirkt savu vietiņu. Vajag paceļot.
Es nezinu iemeslus kapēc esi šķirta no ģimenes,bet varbūt tieši tāpēc tev ir sajūta, ka gribi kādu mīlēt un dod to kas tev pašai pietrūcis, bet atceries, ka to paspēsi un bērniņs būs, bet man tomēr liekas, ka tgd nav ītais laiks.
Es tiešām nesaprotu tos pārus, kas šajā vecumā domā par bērnu, vēl taču tik daudz kas jāpaspēj izdarīt pirms ģimenes pieauguma.
Jāmācas, jāstrādā, jāceļo, jāvelta laiks sev un attiecībām, dariet šo un tad vismaz kad būs 20+ tad var domāt kaut ko citu.

Es nezinu kapēc, bet šī diskusija mani uzvilka.
Ir dzirdēts un redzēts, ka jauni pāri ātri vien izšķiras pēc bērna piedzimšanas, jo saprot cik grūti tas ir.
Ciks daudz ir redzēts, ka šajā vecumā jaunie vecāki izdomā, ka bērns tomēr prasa lielu uzmanību un līdzekļus un ta skraida pa visiem radiniekiem, aizņemas naudu, iedod bērnu uz pieksatīšanu utt. Protams cerams, ka jums tā nebūs, bet nesaprotu kapēc jāsteidzas ar to, kas tāpat būš.
Bērns tā ir atbildība, tie ir izdevumi, tas ir uz visu mūžu.

Piekrītu Lottei.
Bērns 18 gados ir tikai iegriba un nekas vairāk. Pašai nav vēlme iegūt augstāko izglītību, darbu, aizbraukt ceļojumos ar savu puisi un vienkārši bezatbildīgi līdz rītam pie kāda ezera romantiski pavadīt laiku?
Nezinu, bet kā 18 gados var nebūt šī absurdā ideja '' glābt pasauli'' jeb padarīt to labāku? Centieni iegūt labu darbu, labi pelnīt un naudu tērēt sev, izskatam, izklaidēm utt.
Tiešām, paies gads, jaunajam puisim apniks šitas čakars ar sīko 19 gados, un tad sāksies. Preškam to vajag? Nekad neesi domājusi, ka varbūt vēl tikai atradīsi īsto mīlestību, bet tad tevi saistīs bērns ar bijušo? Un tu pat nezini uz ko spējīgi vecvecāki, ja bērni šķiras.
Un tā mūžīgā lieta-'' ak dievs, tik jauna un jau bērns. Noteikti ielidoja''

Jau rakstīju, ka piekrītu, ka bērns, manuprātt, būtu par agru. Man arī nepatīk tusēties, nepiedzeros līdz bezsamaņai, apzinos savas rīcības sekas, un? Vai tāpēc man vajadzētu bērnu? Saprotu, sevi uzskati par prātā nobriedušu un tā ir tava izvēle, bet nu es katrā ziņā negribētu ne sev mammu tik jaunu, ne pati gribētu dzemdēt 18 gados. 2 gadi nav tik šausmīgi ilgs laiks, zinu pārus, kas ir kopā pat 4 gadus, bet nesteidzas ar ģimenes pieaugumu.

Protams, kas esmu es, lai nosodītu, bet bērns 18 liekas par traku, īpaši civilizētās mūsdienās. Pie tam plānots...Jēziņ...
Saprotu, ka ir cilvēki, kas nav tendēti uz karjeru vai ballēšanos, bet nu tomēr...
Mīļā, tev TIKAI 18! Bērns nav rotaļlieta. Es savā vecumā vēl nevaru iedomāties ar zīdaini ņemties, kur nu vēl kopējo atbildību, kas ir bērna audzināšana.Nē, paldies.

Varbūt vispirms iegūstat augstāko izglītību un nostabilizējaties karjeras zinjā un, tad domājat par bērniem?? Ar bērnu tas būs daudz grūtāk izdarāms, nu priekš kam tā steigties.. Cik sapratu draugam ar nav augstākās izglitības...

Reeceejpele @ 15.07.2019 16:21

Protams, kas esmu es, lai nosodītu, bet bērns 18 liekas par traku, īpaši civilizētās mūsdienās. Pie tam plānots...Jēziņ...
Saprotu, ka ir cilvēki, kas nav tendēti uz karjeru vai ballēšanos, bet nu tomēr...
Mīļā, tev TIKAI 18! Bērns nav rotaļlieta. Es savā vecumā vēl nevaru iedomāties ar zīdaini ņemties, kur nu vēl kopējo atbildību, kas ir bērna audzināšana.Nē, paldies.

Katrs cilvēks ir dažāds ar savu spēju slieksni un, manuprāt, gadi nenosaka cik laba vai slikta mamma tu būsi, to nosaka cik gatava tam esi.
Un bērns man nav sveša lieta, tā kā nav tā, ka es galīgi nesaprotu cik daudz uzmanības, laika un enerģijas tas prasīs, kādu atbildību tas nes. Un tas, ka bērns nav rotaļlieta, to nu es saprotu.