Jēziņ, nu ir taču cilvēki, kam nepatīk vakarā pārmalt visu dienu. Es pati esmu no tādiem cilvēkiem, stāstīšu tikai, ja kaut kas neordinārs notika dienas laikā. Citādi ko tur daudz stāstīt - iekāpu tranportā, aizbraucu uz darbu, strādāju, paēdu pusdienas, strādāju atkal, utt??
Ja man liktu katru dienu kratīt dvēseli par to, kā jūtos un kā man gāja, es ar tādu cilvēku ilgi kopā nebūtu, jo man riebjas tādas ar varu uzspiestas sarunas.