Skriešana kā hobijs man jau ir 6 gadus, ir bijusi pamatota pauze daži mēneši, kas man bij mocības, jo kaut kas jau tur ir tai skriešana, ka ilgi nevar iztikt. Vidēji man ir 3-4 treniņi nedēļā, agrāk bija 5-6, esmu samazinājusi treniņu skaitu, jo vienkārši dzīvē tads posms.
Skrējusi esmu dažadas distances, arī pilno maratonu un vairāk. Daudzkas protams ir galvā, bet lai kaut ko paveiktu kvalitatīvu bez miršanas ir mērķtiecīgi jātrennejas, jāvelta laiks, jāseko pulsam lai ikdienas trenini nav mocibas, nedrīkst ieslīgt rutīnā, jāskrien dažādi - ātri, lēni, intervāli, kalnā, mežā, smiltīs, tas viss padara procesu interesantāku un iedarbina dažādus muskuļus, trenē sirdi, jo tas šajā procesā ir svarīgs instruments.
Es sāktu leni, neskrietu pašā dienas tveicē, piedomātu pie apģērba, apavi ir svarīgi jo tiem ir jābūt ertiem, bet ne vienmēr tie dārgākie ir piemērotākie. Es gadu gaitā esmu nonakusi pie neitrāliem apaviem, un ļoti būtisks parametrs man ir apava vieglums (svars), elastīga augšdaļa lai pirksti var brīvi kustēties. Man nav favorītfirmas bet modeļi.