Vīrs neapsveic, neiepriecina

Ne jau vīram tevi jāsveic, bet gan bērnam. Paaugsies un apsveiks. Kādā sakarā lai tavs vīrs tevi sveiktu, neesi taču viņa māte.

Jā, kādā sakarā vīram tevi būtu jāsveic? :D
Un vispār es bieži redzu šitās diskusijas: neapsveica dzimšanas dienā, nenosvinējām mēnesi kopā būšanu, neapsveica vārda dienā, neapsveica valentīndienā un tagad neapsveic māmiņdienā. Man kaut kā vispār vienalga, jo es svētkus kā tādus vispār nesvinu izņemot Ziemassvētkus :D un nē, es neraudu, ja man kāds kaut ko nedāvina.
Bet katram jau savs

Iesaku šodien vīram ieminēties-šī ir pirmā Māmiņdiena, kad arī tu esi māmiņa. Un ceri, ka jau nākamgad kopā ar mazo varēsiet nosvinēt šos Tavus svētkus!
Pretējā gadījumā, kā te meitenes minēja- bērnam jāsveic! Bet tuvākajos gados nebūs neviena, kas bērnu pamudinās sveikt māmiņu maija otrajā svētdienā, ne tikai kādā darba dienā, kad bērnudārzs ieplānojis koncertu....

Kā kādā sakarā vīram jāsveic? Zīdainis jau vēl nevar apsveikt. Un kurš tad tos to priekšzīmi un mācīs bērnam apsveikt mammu? Visas manas draudzenes vīri nez kādēļ sveic

Arī uzskatu, ka vīram bērna māte ir jaapsveic.
Tāpat kā piemeram mans vīrs un arī es, sveicam manu mammu manā dzimšanas dienā, šķiet loģiski, tikpat loģiski, cik apsveikt sava bērna māti mātes dienā.
Pati gan diez vai dotu mājienus, lai mani sveic, piespiedu kārtas dāvanas man nav vajadzīgas.

Luī, cik jauki, ka sveicat arī Tavu mammu. Man ļoti patīk šī jūsu tradīcija. Es arī sveicu mammas. ♥
Tweek, Tu nesvini dz.d., vārda dienas utt, bet autore svin un viņai tas ir svarīgi :)

Jā, kādā sakarā vīram tevi būtu jāsveic?

Ok, skaidrs, ka nav viņa mamma, bet diena taču ir par godu māmiņām. Nav jau jasveic visas zināmās mammas, bet sava bērna māmiņas apsveikšanai taču nevajadzētu izklausīties nekam absurdam, kā komentāros jūtams... un kāpēc lai jaunā māmiņa negribētu sajusties īpaša šajos svētkos? Tie ir visas ģimenes svētki, nevis tikai diena, kad bērni apsveic savas mammas. Kāpēc tāda neiecietība komentāros?
Iespējams, ka vīrietis arī šādi domajošs un uzskta, ka viņam jasveic tikai sava mamma. Varbūt viņš nezināja kā labāk rīkoties, arī viņam tā bija jauna pieredze.. Ieteiktu jums ieviest šo dienu svinamo dienu sarakstā un turpmāk atzīmēt visiem kopā :)

Vakarā tomēr aizgāja uz veikalu un atnesa ziedus un šokolādi. Tad, kad es jau visu dienu biju izbesījusies un izdusmojusies uz vinu. Liekas, ka tikai ķeksīša pēc... Mjā prieka nekāda. Un galvenais, ka to vairs nevar atgriezt :(

Ja tu visu dienu dusmojies uz vinu, ka neapsveic un vins vakara noperk pukes un sokoladi, tad aizej un atvainojies-par to, ka tu visu dienu besies uz vinu un esi prieciga par ziediem.
Tu neesi padomajusi, ka vins nezinaja-vinam pirma pieredze ar bernu savja diena. Virietis pat var neaizdomaties par to, bet tu vinam liecies virsu :D
Normali butu nevis besities visu dienu, bet vienu reizi pateikt to, ka tagad tu esi mamina un butu jauki ja ari tev tiktu veltita kada uzmaniba vira un berna varda.

Lieka šī dusmošajās. Šie svētki ir domāti, lai bērni apsveiktu mammas neviss obligāti visiem jāapsveic visas mammas, kas ir otrās pusītes, radinieces utt. Ļoti bērnišķīgi lūpas uzmešana.
Ja man būtu bērns, tad negaidītu apsveikumus ne no bērna, ne no vīra, bet priecātos, ja atcerētos, apsveiktu.

Es arī esmu par to, ka vīram IR jāapsveic!
Iespējams, jo mans tēvs manu mammu vienmēr apsveica vai arī mēs abi kopā, tāpat viņš vienmēr savu māti apsveica! Esmu tā ieaudzināta, ka māmiņas ir jāsveic!
Tāpat arī pati apsveicu savu drauga māti, jo tomēr - manu kavalieri radījusi :D
Pašai nav bērni, bet ceru, kad būs, ka mans vīrietis mani apsveiks, bet lielas cerības nelieku, jo viņš, diemžēl, tā nav audzināts.... Drauga ģimenei tā diena ir "nekas īpašs", takā, tas droši vien no audzināšanas un ģimenes tradīcijām atkarīgs...

Ceru ka visas, kas saka, ka obligāti ir jāapsveic vīrietim sieva mātes dienā apsveiks savus vīriešus vīriešu dienā. Jo paziņo lokā ir nācies redzēt cik divkosīgas ir sievietes-pašām vajag lielo klēpi ar puķēm, bet kad prasa ko darīja vīriešu dienā tad atbild pfff tie jau nav īsti svētki. Un nē runa nav par psrs datumu un svētkiem.
Kā arī mātes diena ir mātes diena kad bērni apsveic savu māti, ir atsevišķa ģimenes diena kad var sveikt visus savus radus.

Ak dievs, atradusi problēmu.
Es nekad mūžā neesmu redzējusi, ka kāds apsveiktu savu SIEVU māmiņdienā!!! Un es kaut ko tādu no sava vīrieša negaidītu, come on - es neesmu viņa mamma, bet sieva! Nejau es viņu esmu radījusi, lai tagad mani sveiktu. Es nesaprotu, no kurienes Jūs izrokaties - tādas osobas, kurām par katru cenu ko tādu vajag! Ja Tev trūkst vīrieša uzmanības ikdienas dzīvē, dod mājienu viņam, ka Tev patīk saņemt ziedus un šad un tad konfektes! Un viņš atcerēsies un to darīs! Man ar šo nav problēmu, vienīgā diena, par kuru ļoti apvainotos, ja neapsveiktu, būtu 8.marts! Un ja nu kas, es savu vīrieti sveicu vīriešu dienā...

Ekspektācijas un iedomas, ka vīram viss ir jāsaprot un jāzina bez jebkādas komunikācijas, un attiecīgi aizvainojums uz vīru, jo viņš nezina.
Tavs vīrs nevar ielīst tavā galvā vai izzīlēt, kas tev ir svarīgs, ja neesi to konkrēti komunicējusi. Iespējams, viņa ģimenē neviens nav svinējis tādu Māmiņdienu. Kāda problēma pateikt “mīļais, mani ļoti iepriecinātu, ja tu mani apsveiktu šajā dienā, jo tikko esmu kļuvusi par māmiņu un vēlos justies novērtēta un īpaša”?! Būtu gan puķes, gan apsveikumi un visi laimīgi. Tā vietā tu bojā savas attiecības pasīvi agresīvi dusmojoties.

Abrīnoju komentētājas, kuras uzskata, ka nav jāsveic. Īpaši tās, kurām nav bērnu un ir ļoti vieglu teorētiski runāt par to, ko Tu darīsi un jutīsies, kad būs bērni.
Atkāpei - grūtniecība un dzemdības ir diez gan grūts posms sievietes dzīvē, neraugoties uz to, ka bērniņš ir gaidīts! Arī pēc dzemdībām augums nav uzreiz kā bija agrāk un ir jārūpējās par mazo 24/7 un lai cik tas viss ir gribēts, IR nogurums. Svētku iziešanas un mirkļi (es te nerunāju par mazuļa smaidu) kļūst maz!
Jābūt pilnīgi normāli!!! ja bērna tēvs, mīļotais vīrietis to redz un ne tikai palīdz ikdienā, bet arī sarupē kaut ziedus! nav runa par mega dāvanām! sievietei, kas dāvāja viņam bērnu. Saprotu māmiņas saušutumu. Šaubos, ka autore neko nedāvinās bērna tēvam Tēvu dienā, jo "bērnam jāsveic, viņš vēl mazs un tad neko".
Autorei iesaku mierīgi parunāt ar vīru, pateikt, ka ļoti gaidīji savu pirmo māmiņdienu, tā tev bija īpaša diena! Un ir tik ilgi vēl jāgaida, kamēr mazais pats sapratīs, kas šī par dienu... tāpēc būtu jauki saņemt kaut ziediņu šajā dienā, jo Tu taču arī esi mamma.. viņa bērniņa mamma, kas var būt īpašāk? :)
Bet mēģini bez pārmetuma..

kur teikts, ka māmiņdienā tikai bērniem pieņemts savu māti sveikt?
Ir starptautiski pieņemts sveikt, kā te jau tika minēts - arī sievas mātes un vīra mātes. Ārzemēs pat kartiņas miljons drukā ar novēlējumiem vīra/sievas mātēm māmiņdienā. Tas, ka Latvijā šo dienu uztver dažs labs nepareizi, nenozīmē, ka skaistais māmiņas būšanas “statuss” attiecas tikai uz bērnu.
Intereses pēc paskatījos, ko mūsu Vikipēdija saka par Māmiņdienu - arī tur minēts, ka vīra/sievas mātes ir pieņemts sveikt. Un pašsaprotami - arī sava bērna māti :D
Sveicu arī vīru vīriešu dienā. Manās mājās svētku nemēdz būt par daudz, ar vai bez iemesla.

Sveicu arī vīru vīriešu dienā. Manās mājās svētku nemēdz būt par daudz, ar vai bez iemesla.

++ mēs arī svinam visus īstos un neīstos svētkus :D
man nav bērnu, bet draudzenēm ar mazajiem vīri nereti atrod veidus kā apsveikt savu bērnu māmiņu :) piemēram, uzrakstot kartiņu it kā no mazulīša, noliekot to bērna ratiņos, un uztaisot gardu maltīti :)

Uzskatu, ka savējam virietim ir jāapsveic tevi, jo tomēr tu esi māmiņa un davavajusi viņam bērniņu. Citiem vīriešiem gan nav pienākums to darīt.
Un vispār otru apaveikt ir TIK vienkārši, neliela dāvaniņa, kaut kas pašgatavots, kaut brokastis gultā, vai ziedi ...jebkas. vismaz jūti, ka par tevi domā.
Ta kā jums šī pirmā mātes diena kopā tad varbūt vīrietis vēl neiedomājās, bet pateikt vajag jau sākumā, jo tomēr priekšā viss mūžs un negribēsi katru gadu dusmoties :)

Nelasīju visus komentārus, bet nu kā tā var: visu dienu neapsveica- dusmīga, apsveica- atkal dusmīga... Nu nopietni? Sie svētki man šķiet tomēr ir tādi, ka vīriešiem nav obligāti jāapsveic savu bērnu mammas, ja to izdara- labi, ja nē- nu nekas, tas nav iemesls lai visu dienu būtu dusmīga. Vai tad tie svētki ir izdevušies tikai tad ja ir saņemta dāvana, vai tad tev nav prieks, ka šie svētki ir tev jo tu esi mamma. Es vispār biju pārsteigta kad draugs mani apsveica, vēl pasmejos, ka to meita darīs, kad būs lielāk, bet nu laikam forši ka iedomajas, jo redz citi par to ka neapsveic var traci taisīt.
Priecajies par savu statusu un nedoma ka svētki ir izdevušies tikai tad kad tev kāds apsveic vai ko izdavina...

Es vispār tādas māmiņdienas, sieviešu dienas, valentindienas neuztveru nopietni.
Pati nevienu neapsveicu un neko pretī ari negaidu