Stulbās bailes

No bailēm nav jākaunas :-) Domāju, ka normāli cilvēki sapratīs, ka var būt no kaut kā bail, nevis smiesies par Tevi. Ir normāli no kaut kā baidīties vairāk vai mazāk.
Ja nav noslēpums, kas Tev rada bailes?
Personīgi man ir viena lieta, no kā baidos, bet ikdienā ar to vispār nav nekādas saskarsmes. Īstenībā, tās pat nav nemaz bailes, bet drīzāk mana bagātā fantāzija.

Ja tā ir ļoti ikdienišķa lieta ar ko bieži nākas sastapties un baiļu izpausmes ir smagas, domāju ka psihoterapija varētu palīdzēt.
Man arī ir viena liela fobija, ne gluži no "samērā ikdienišķas lietas", bet ir nācies čut ne samaņu zaudēt, kad kāds to piemin sarunā. Jā, ar tīru pieminēšanu toreiz pietika :D kā cīnos? Īsti nekā, vienkārši cenšos maksimāli no tā izvairīties.

Man arī ir viena liela fobija, ne gluži no "samērā ikdienišķas lietas", bet ir nācies čut ne samaņu zaudēt, kad kāds to piemin sarunā. Jā, ar tīru pieminēšanu toreiz pietika  kā cīnos? Īsti nekā, vienkārši cenšos maksimāli no tā izvairīties.

Tas tiešām ir ļoti interesanti - kas var radīt tik ļoti lielu baiļu sajūtu pat no pieminēšanas? :-D Bet es saprotu, ka Tu par to nevēlies runāt.:-D

Ne pārāk gribas rakstīt kas tieši tas ir, jo mani var atpazīt.
Es varu to pateikt dažiem cilvēkiem, bet , lai no šīs lietas izvairītos, to nāktos teikt ne tikai dažiem, bet arī tādiem, kas nav tuvi.

DP-WW, godīgi sakot, es pat nezinu vai tās ir tikai bailes. Tobiš - man ir ārkārtīgi bail ka kas tāds varētu notikt ar mani vai maniem tuvākajiem, bet tā vispārīgi man no tā vienkārši paliek slikti (ģībonis, asinsspiediens, briesmīga pašsajūta all around)

Atkarīgs no baiļu veida, bet jau ieteiktā psihoterapija var palīdzēt.
Man ir ļoti izteiktas bailes no augstuma. Neteiktu gluži, ka paniskais bailes, bet daudz izteiktākas kā vairumam cilvēku. Ar visu to, ka vismaz man šķiet, ka šīs bailes nav retums, atrodas cilvēki, kas pamācīs, pasmiesies un "nu tak saņemies". Ja tavas bailes ir kas ļoti rets, nu nešķiet, ka cilvēki sapratīs un saprotu vēlmi to slēpt. Atliek vien cerēt, ka tajās retajās situācijās, kad nākas to atklāt citiem, pretī būs cilvēki kas sapratīs un atbalstīs.
.
Vai esi meklējusi kādu info par savām bailēm internetā? Kā citi ar to tiek galā?

Mana recepte - izvairīšanās. Ja kaut kas sagādā tādu diskomfortu, tad tas nav priekš manis, es "notinu makšķeri"...

kas var radīt tik ļoti lielu baiļu sajūtu pat no pieminēšanas?

Apspriežot tēmas, kas saistītas ar augstumu, domājot par to, ka varētu atrasties kādā skatu tornī utt, arī es sāku justies neomulīgi. Un ja kādam ir fobija, varētu būt, ka paliek slikti arī no pieminēšanas vien.

Bonecutie Varu iedomāties bailes no tā, ka tas var skart sevi un ģimeni. Tādā ziņā man ir ļoti bail no ugunsgrēkiem, jo, šķiet, tā ir viena no drausmīgākajām lietām, kas var notikt ar cilvēku. Vienmēr nepatīkami pat, kad par to kaut vai lasu.

Bet, ja neskaita tādas loģiskas bailes, ja tā to var nosaukt, tad man ir bail no dziļiem un tumšiem ūdeņiem, kuros ir ūdenszāles. Vienkārši brrrr... Nedod dievs, ar kāju pieskarties:-D

Šausmīgi unikālas tās manas bailes nav, zinu vēl 2 cilvēkus ar tām, bet laikam ne tādā līmenī kā man. Internetā meklēts, bet neko noderīgu neatradu. Ieteikumi no sērijas ,,pārvari sevi'' neder, jo man tīri fiziska reakcija un vienreiz jau guvu traumu, kura izmaksāja dārgi. Tāpēc vairāk negribu to atkārtot.

Jau pieminētā terapija.
IR tuvs cilvēks, kam ir ļoti izteikta nepatika pret patiešam bieži sastopamu un ikdienišķu lietu/parādību, kas attīstījusies pusaudžu vecumā. Es viņu iedrošinu un atbalstu, un ar darbu - ir rezultāti. Nedomāju, ka nepatika/bailes manis minētajā pazudīs pavisam, bet ir daudz labāk, kā bija pirms gada :) Vrbt tev noder kā iedrošinājums strādāt ar sevi .. Cita padoma man nav.
P.s.
Pieauguši cilvēki tiešām atklāti sejā ņirgājas/smejas viens par otru arī tad, ja saka, ka nepatīkami? Es droši vien no tādiem ļaudīm izvairītos biežāk kā no sava baiļu avota.

Viens komiķis reiz par šito pasmējās. Runāja par fobijām un smējās par to, ka cilvēkam ir fobija būt apraktam/apglabātam dzīvam... Viņš teica, ka tāda veida fobijas ir vnk ļoti atrautas no realitātes, jo, piemēram, cilvēks, kuram bail no augstuma, būdams aprakts dzīvs, diez vai iesauksies atviegloti: "Labi, ka vismaz neesmu augstumā!". :-D

Pieauguši cilvēki tiešām atklāti sejā ņirgājas/smejas viens par otru arī tad, ja saka, ka nepatīkami?

Nē, ne jau sejā, bet aiz muguras. Varbūt, ka neņirgāsies, bet uzskatīs mani par dīvainu.

Nu un, ja arī uzskatīs par dīvainu?
Man apkārt ir daudz cilvēku, kam no kkā bail, esmu piedzīvojusi viņu paniku & atbalstījusi. Par to nav jākaunas, ik katram ir no kkā bail (lielākā vai mazākā mērā) un cilvēki, manuprāt, ir dīvaini. Visi. Bez izņēmumiem.

Ja šī fobija tiešām traucē ikdienu (pat ne regulāri, bet iespējams ir stājusies ceļā kaut kam, ko vēlējies darīt), varbūt vērts painteresēties pat hipnoterapiju, kas varot būt efektīva fobiju gadījumos?

Man ir bail no lejup braucošiem eskalatoriem un liftiem ar stikla sienām. Nu reāli līdz panikas lēkmei. Eju pa trepēm. Kopš stumju bērnu ratus, neiepērkos nekur, kur man būtu jābrauc ar caurspīdīgu liftu. Katram savas kaijas bēniņos.

Man bija bail no kādas sociālas situācijas, trauksme un panika bija ikdiena, kā arī tas izpaudās smagos gremošanas traucējumos( kuru meklēšanā un itkā ārstēšanā iztērēju daudz laika un naudas). Tas aizgāja tik tālu, ka izgāju no mājas tikai uz darbu un pa ceļam veikalā. Neirologs izrakstīja nomierinošas zāles, bet problēmu ir izdevies pamatīgi samazināt ar psihoterapiju, konkrēti- Kognitīvi biheiviorālā terapija. Jā, nav lēts prieks, bet vismaz pamazām atgūstu atpakaļ savu dzīvi, un bez medikamentu palīdzības.

Mana recepte - izvairīšanās. Ja kaut kas sagādā tādu diskomfortu, tad tas nav priekš manis, es "notinu makšķeri"..

+1
Man panikas lēkmes uznāk nododot asinsanalīzes. Pilnīgi nekontrolēta panikas un asaru lēkme, kura ļoooti traucē, bet nespēju nekādi apkarot.

Nevajag obligāti hipno. Arī parasts terapeits ar šo var ļoti veiksmīgi strādāt. Metodoloģija ir ļoti vienkārša un lielākoties efektīva. Pie tam, ja bailes raisa ikdienas priekšmeti (piemēram lifts, bet darbs ir 23. stāvā un regulāri jāatrodas arī 2., līdz ar ko enerģija, laiks utt.) tad ar to tiešām jāstrādā. Nestrādāt ar fobiju var tad, ja ir paniskas bailes no tīģeriem, bet darbs nav zoodārzā. ;-)