Dzīve citā kultūrā. Integrējaties vai asimilējaties?

Dziivoju Dubajaa jau 3 gadus. Lai arii te valda musulmanju kultuura, sii pilseeta ir ljoti liberaala un starptautiska, un lai arii te pastaav zinaami ierobezojumi, lielaakoties es varu dziivot un izpausties briivi.
Man nebija gruuti iejusties, jo straadaaju ljoti internacionaalaa videe ar, paarsvaraa, fantastiskiem cilveekiem. Man te ir arii sava tuvu draugu grupinja, liidz ar to, arii briivais laiks ir piepildiits.
Neasimileejos, bet meeginu cieniit vieteejaas parazas un dziivesveidu.

Dzīvoju Īrijà. Bet dzīvoju vairàk savu dzīvi, savà gimenè. Uz vietèjiem pasàkumiem neeju, bet arī LV neietu, neinteresè. Eju uz kursiem, kas mani interesè, nečupojos ar vietèjiem, bet arī ar latviešiem nečupojos :-D esmu pazīstama ar kaimiñiem, attiecības neitràli labas. Man patīk te dzīvot. Apkàrtèjà kultūra un sabiedrība, protams, kaut kà ietekmè. Smalk talk, smaids pàrdevèjai, labas dienas vèlèjumi vienmèr un visur, nekàdu negàciju. Aprunàšanàs satiekoties pie ezera, parkà- citreiz ja negribas atbildi uz sveicienu un ej tàlàk, bet citreiz veidojas saruna, ja abi grib... Bet tà- nav būtiskas atškirības kultūrá, daudz maz līdzīgi viss- svètki vienàdi, daźi drusku citos datumos- màtes diena, piemèram- tad nu atzīmèjam, kad te svin.

Pašlaik dzīvoju Vācijā. Ir daudz kas, kas nav pienemams no viņu kultūras, bet cenšos pieņemt kā ir. Uz pasākumiem īpaši neeju, pa reizei uz kādu tirdziņu. Vairāk dzīvojamies savā ģimenē, svinam savus svētkus. Ēdienus arī gatavojam pa latvisko nevis vāciešu. Principā dzivojot ikdiena esam tādi ka esam. Grūti sarast ar viņu noteikumiem un viņu dažreiz absurdajām domām. + Viņu ziņkārību neesam mantojuši :D