Manās acīs tā ir domāšana melns- balts kategorijās. Jo vienā kompānijā, jaunā gada ballē, ir sanācis parunāt ar vīriešiem par to, kāpēc vispār ņēmuši mau*as, un atbilde ir vienkārša - vientulības sajūta, nevis kaut kāda izvirtuļa daba. Realitātē ilgojas pēc foršas, mīļas, SAVĒJĀS sievietes, bet kamēr tādas nav, meklē īslaicīgu un mākslīgu siltumu pie mauk*ām, kas beigās tik un tā nesniedz gaidīto emocionālo apmierinājumu. Tāds apburtais loks. Viens pat teica, ka pēc šķiršanās no sievas gāja pie mau*as ar šampi un konfekšu kasti, un maksāja par stundu tikai, lai viņu uzklausītu un ar viņu parunātu. Bez seksa. Lielākoties taču visi, arī vīrieši, sapņo satikt savu īsto cilvēku, nevis visu mūžu jārēties mašīnā ar padauzām. Bet te jau tās meitenes, ar ko mašīnā autores mīļotais savulaik ņēmās, izrādās pat nav nolīgtas par naudu. Izklausās pēc izmisušām, nepašpārliecinātām jaunām sievietēm, kuras alkst uzmanību, komplimentus, mīļumu, bēg no vientulības, tāpēc cenšas to visu atrast kādā pretimnācējā. Uz to brīdi, kad viņu grib un iekāro, sieviete pabaro savu pašapziņu, nospēlē izaicinošās, pašapmierinātās kaķenes lomu, uz mirkli jūtas tik ļoti vajadzīga. Bet pēc tam aiziet mājās, un kārtējo reizi saprot, ka tas vīrietis viņu īstenībā grib tikai gultā, jo viņa tak arī sevi ir parādījusi kā viegli dabonamu žubīti, kuru vai nu aizmirst, vai labākajā gadījumā brīvos piektdienas vakaros mašīnā paņemt priekšā vēl pāris reižu. Realitātē šādas sievietes vienkārši ir sevī apmaldījušās un bezgala alkst būt kādam patiesi vajadzīgas un patiesi mīlētas.
..
Kas bijis, bijis. Iemācies nebūt greizsirdīga uz pagātni. Tā ir beigusies.