Kad ar draugu nedzīvojām kopā, tad to darījām kā kuru reizi. Bija daudz reizes, kad es braucu viņam pakaļ - un vienkārši braucām. Es pa savu naudu. Bija reizes, kad viņš pats uzpildīja man mašīnu. Un arī tikpat reizes otrādi. Ja braucām tālu, tad es piemēram izmaksāju ēdienreizes. Vai arī tā arī teicu - nu šodien, es pildu beņžu. Man šķiet tas ir normāli, ja nav kopīgs budžets, jo nevienam nav pienākums otru vest.
Degviela šobrīd nav tas lētākais prieks, jo aizbraukt, kaut kur tālāk - noteikti puisim izmaksā dārgāk kā vienkārši nopirkt tev puķītes :-D
Bet tā kā, no jauniem gadiem zinu, kas un cik ir degviela, tad pat draugiem dodu naudu ( vai nopērku cigarešu paciņu, ēdienu vai ko tādu ), jo mašīna ir privilēģija un par to ir jāmaksā. Nevienam mašīna un degviela neaug kokos, pluss vēl apdrošinā, tehniskā nu un remonts. :-D