Man bija lidziga krize apmeram taja vecuma un zinu vel pariti cilveku ar tadam pasam izjutam. Manuprat, ta nav gluzi tapec, ka pienak 25, bet biezi vien tas ir laiks, kad izglitiba ir ieguta, darbs ari atrast un tad tu sac apjaust, ka varbut tas nemaz nav tas, ko tu visu muzu esi velejies. Vel pietam ir loti gruti atzit, ka esi kludijies savas izveles, tapec kadu laiku iestajas panikums un gribas vienkarsi pildit ikdienas pienakumus ka robotam, jo ta tacu ir pareizi. Vispar man viena bridi bija tads pamatigs apjukums, jo jaunibas maksimalisms pagaisa un es sapratu, ka viss nenotiek pec plana.
Nezinu, ka ir tava situacija, bet spriezu pec sevis! Man bija skaidrs plans, ko velos sasniegt karjeras zina un tad, kad beidzot to sasniedzu, es sapratu, ka nevaresu to darit visu atlikuso muzu. Mani izglaba tas, ka es parvacos uz citu valsti un iemacijos, ka varu dzivot ari citadak. Apmeram gadu stradaju pie ta, lai izmainitu savu dzivi un beidzot redzu gaismu tunela gala. :D
Ja tev ir lidzigas sajutas ar saviem sasniegumiem dzive, attiecibam vai sevi pasu, iesaku kritiski izvertet to, kas tiesi tevi neapmierina (varbut pat vienkarsi garlaiko, neinterese) un izmaini to. Ja nezini, ko tu isti gribi no dzives, megini visu pec kartas, jo tikai ar meginasu tu sapratisi to, kas ir tavs un nepadodies pie ta, ka viens hobijs neaizrava vai viens virietis neieintereseja.