Biju vakar uz filmu. Nosmējos! Patika. Sen nebiju tik pilnu kino zāli redzējusi. Un tik smejošu arī nē. :-)
Man kaut kā mūžīgi gadās iekulties stulbas situācijās. Nesaprotu vai tikai man vai kā...
Pirms kāda mēneša biju uz darba pārrunām, sapratu, ka nebūs mans. Pateicu, ka atsakos no piedāvājuma. Tā intervijas vadītāja jautāja vai man nav kāds, kuram varētu ieteikt šo vietu. (jautāja, jo redzēja, ka mans darbs šobrīd ir saistīts ar jauniešiem, kuri nestrādā). Teicu, ka padomāšu, bet prātā zināju, ka nevienu neieteikšu, jo ir gadījies, ka iesaku un pēc tam pašai kauns...
Vakar man zvana no tās vietas un saka, ka diemžēl, meiteni, kuru es atsūtīju, būs jāatlaiž, jo viņa ir nejēga. Lieki teikt, ka es neko neesmu sūtījusi tur. Pārrunājot sīkāk, viss top skaidrs. Mana kolēģe esošajā darbā, ir nosūtījusi savu draudzeni un pateikusi, ka es viņu esmu sūtījusi. Diez gan forši...Tik mani gan neinformēja par tādu faktu. :-/