Principā, neuzskatu, ka dāvanas neuzdāvināšana ir kaut kas traks, bet tomēr otram ir jāpadomā par to, kā to dienu padarīt tomēr nedaudz īpašāku, ja ne ar mantisku-taustāmu dāvanu, tad vismaz kaut kā savādāk. Tīri kā sievietei, man arī būtu nedaudz...dīvaina sajūta, ka atnāca, iedeva rokās puķes, iedeva buču un var būt brīvs.:-D It īpaši, ja tas ir attiecību sākuma laiks, kad parasti mēģina no biksēm līst laukā, lai uz otru atstātu labāku iespaidu un vēl ir tās rozā brilles. Arī mēs ar vīru īpaši ar dāvanām neaizraujamies, bet varbūt tādēļ, ka arī ikdienā mēdzam viens otram kaut ko uzdāvināt. Tādēļ dzimšanas dienās vienkārši pavadām forši laiku (protams, ziedi tāpat man tiek uzdāvināti:-D) - restorāns, kino, bārs, aizbraucam uz kādu citu pilsētu uz 2 dienām utt....kaut kas, kur ikdienā bieži neejam, nebraucam, nedaram:-)
Un nevajag aizstāvēt puisi ar teikumiem- varbūt viņam nav pieņemts, viņš ir tāds cilvēks utt. Tomēr tas cilvēks ir attiecībās ar citu cilvēku, tādēļ ir jāiemacās domāt arī par otru, jo otram tas varbūt nav pieņemts un otrs NAV tāds cilvēks.:-)
Tām, kuras saka, ka viņas nedāvina un viņām nedāvina un viss ir ok...forši! Jūs to esat pieņēmušas, jūsu tuvinieki arī, nevienu tas neapbēdina un visi ir laimīgi! Forši! Bet te meiteni situācija tomēr apbēdina un nav atrasts kompromiss:-)
42
