Noteikti pēc pieredzes un apkārtējo pieredzes varu teikt, ka pie parastā pilnās slodzes darba ir jāpierod. Sākumā ir grūtāk, liekas, ka nekam nav spēka, neko negribas darīt. Jāļauj sev pašam pierast. Ja šķiet, ka nespēj tagad kaut papildus darīt, nepārslogo sevi, lai nesanāk izdegšana.
Man pavisam noteikti tā bija, tad vēl pāvācos dzīvot viena pati, tā arī vakarus pēc darba pavadīju, neko nedarot, čubinoties ap sevi, dzīvojoties pa māju, lai gan jāpiemin, ka vienmēr esmu bijusi aktīva dažādos hobijos un regulārā socializēšanā. Iespējams dzīvē jāiziet cauri dažādiem posmiem.
Ar laiku pierod un aprod, ka darbs aizņem tik daudz stundu dienā. Tagad esmu mainījusi darba laiku, strādāju no 7:00-16:00, ceļos 5:00, lēnā garā izbaudu rītu, pēc darba trīs reizes nedēļā apmeklēju sporta zāli, divreiz nedēļā dejas, vienreiz nedēļā korporācija, vismaz vienreiz nedēļā satiekos ar sen nesatiktiem draugiem (manuprāt, šis ir būtiski, kad dzīvo viens, sāc izbaudīt pilnībā vienatni, lai tomēr nepazaudētu kontaktu ar tuviem draugiem, ko ikdienā nesatiec). Jā, ja veic aprēķinu, visām aktivitātēm nepietiek darba dienu vakari, bet tas tāpēc, ka es apvienoju.. Pirms tikšanās ar draugiem, paspēju aiziet uz zāli, citreiz atkal pēc zāles kaut ko ieplānoju. Brīvdienās deju koncerti un laiks kopā ar vecākiem un ģimeni savā dzimtajā pilsētā.
Noteikti piekrītu - jo vairāk dara, jo vairāk spēka kaut ko darīt. Tomēr ticu, ka jāiemācās ieklausīties sevī. Ir reizes, kad atceļu plānus un vienkārši dodos mājās pavadīt laiku vienatnē, citreiz vajag arī tā, lai atgūtu spēku, darboties turpmāk. Tāpat arī esmu pārliecinājusies, ka noderīgi saplānot visu un censties turēties pie kāda regulāra nedēļas plāna, piemēram, sporta zāle konkrētās dienās, vienu vakaru brīvu, ko veltīt, aizskrietu šur un tur, izdarot mazos darbiņus un lai satiktu draugus. Konkrēts un regulārs plāns, tomēr nebūt striktam, lai neapnīk rutīna, pielāgoties, pamainīt, kā arī vadīties pēc noskaņojuma. Parasti saplānoju pirmdienā jau savus nākošās nedēļas plānus, norunāju tikšanās.
Sanāca mazliet gari, bet beidzot esmu nonākusi pie kādas sistēmas savā ikdienā, kas nenogurdina, ļauj daudz paspēt, rūpēties arī par sevi un galvenais tiešām justies laimīgai ne tikai brīvdienās, bet arī darba dienās.