Mani arī nedaudz kaitina visa Nīderlandes komerciālo tulpju jūra, bet ne tāpēc, ka ziedus nebūtu saņēmusi, bet man līdzīgi kā Kaya ir žēl ziedus pēc neilgā prieka vienkārši izmest laukā. Mans iekšējais romantiķes līmenis laikam nav pārak augsts, bet es līdz galam neizprotu sievietes, kuras bēdājas, ja nav saņemti grieztie ziedi. Neredzu pārāk lielu pievienoto vērtību visās tajās copy paste tulpēs/rozēs, ko sievietes saņem 8. martā. Bet saprotu, ka, skatoties uz citām, var rasties sajūta, ka esi apdalīta, ja ziedi nav saņemti...
Autorei iesaku uzsākt sarunu par to, ko vīrietis vispār domā par šādiem grieztajiem ziediem..ja arī viņš nesaskata lielu vērtību šadā dāvanā, bet tev tas ir svarīgi, pārējais ir kompromisu māksla. Piemēram, nodod ziņu, ka, ja viņam patiktu tādu dāvanu pasniegt, labprāt papildinātu interjeru ar kādu no puķēm podiņos un, lai dāvina tās, vai arī man, piemēram, patīk saņemt ziedus, kuri pirkti no cilvēkiem, kuri tirgo, bieži vien savus brīvā dabā lasītos, ziedus laukā pie lielveikaliem, kam manās acīs ir lielāka vērtība nekā depo rozēm. Ir jārunā, jo uzspiest vai dot uzmācīgus mājienus kādam dāvināt kaut ko sev nav pareizi pēc būtības, dāvana tāpēc ir dāvana, ka tā nāk no brīvas gribas.