Nevēlos saņem šodien, jo šie svētki, it kā rada to - spiedienu, ka ja Tu esi vīrietis, Tev obligāti ir jāuzdāvina savai sievietei ziedi, lai viņa var to izpostot instagramā un pierakstīt “ Mīļumiņš uzdāvināja “. Ja Tu to nedari - omg, Tu neesi vīrietis.
Man patīk arī tas - negaidītais pārsteigums? Nu, kad es vienkārši ierodos mājās vai no rīta pamostos - un man ir ziedi vai garšīgas pankūkas. Un ne tādēļ, ka esmu sieviete vai vienkārši tādēļ, ka to sodien dara visi.
Pluss, daudzi tie, kas dāvina, nemaz taču nezina, kas ir šī sieviešu diena. Tie nav pavasara svētki un viss muļķīgākais ko var novēlēt - ir sievietes laimi, mīlestību un sazin vēl ko.
Šodiena ir vēl viena iespēja skaļi un skaidri - runāt par sabiedrības attieksmi pret sievieti. Par vardarbību ģimenē, par nevienlīdzīgu atalgojumu. Un tā var turpināt vēl ilgi un dikti. Un par to, kā ir būt sievietei - cik tas viss patiesībā “ maksā “.
vienmēr ir kaitinājis - tas, ka katru gadu darbavietās ir tas uzspīlētājs rozīšu dāvināšanas brīdis un tāds - nu še, ņem, reizi gadā, mēs atceramies, ka esi sieviete, bet jau rīt visiem būs pohuj.