Zinu, ka diskusijas tēma šķitīs nedaudz banāla un nodeldēta, taču kāds ir jūsu redzējums par latviešu valodu šajā laikā? Vai par daudz nepiesārņojam to - pirmkārt jau iebāžot angļu valodas vārdus savējā un lietojot nevajadzīgus svešvārdus. Varbūt tā attaisnojam savu gara nabadzību vai lasītprasmes trūkumu, vai ceļam sevi augstāk? Kāds ir jūsu redzējums par visiem šiem anglicismiem un rusicismiem, kas mūsu valodā pieņemti gandrīz vai ar uzviju? Ko jūs nodomātu, ja kāds jūsu sabiedrībā būtu ar ļoti koptu valodu, proti, svešvārdos runātu un rakstītu tikai tad, ja nav citu iespēju, nebītos lietot frazeoloģismus, sarakstē ar jums stingri ievērotu pareizrakstības likumus? Kā jūs rīkotos, ja jums skolotāja cienīgā tonī aizrādītu par dzimtās valodas pareizību (arī, ja jums, sievietei esot, tas būtu vīrietis, kura darbs ir cieši saistīts ar valsts valodu).