Lielas pasaules mazas daļiņas

257

Reģ: 11.09.2018

Pēdējā laikā sapratu, ka esam tikai maza daļa no lielās pasaules. Mēs vienmēr kaut kur steidzamies, skrienam, gribam pabeigt un izdarīt, bet vai viss patiesībā nenotiek tieši tad, kad tam jānotiek? Nevaru saprast, man tāda vienaldzība iestājusies, vai vienkārši pārtraucu uztraukties par lietām, ko vairs nevar mainīt? ;-) Apkārt tik daudz cilvēku, ņemas un ārdās, šķirās, tad mīl tad nē, tad paši nezin ko grib, laika nekad nav,bet pēdējā laikā man tāda iekšējā miera sajūta iestājusies, it kā viss notiek tieši tā, kā tam jānotiek. :-)
Kā ar jums? Iekšējās sajūtas ārdas un emocionāli sprāgst vai tieši otrādi - miers un harmonija ar sevi? Sajūta it kā es būtu puteklis milzīgā kosmosā. Klusums pirms vētras?

05.03.2019 22:43 |

Eva99

827

Reģ: 06.06.2013

Es gribētu to miera sajūtu. Bieži ar prātu saprotu, ka, piemēram, situācijā neko mainīt nevar, nav jēgas cepties, bet iekšā plosās vētra :-D Bet piekrītu tam, ka viss notiek tā, kā jānotiek. Pēc kāda laika, atskatoties pagātnē to var labi redzēt. Brīžam liekas, ka ja viss notiktu, kā gribu es, tad es ap šito laiku būtu pašā auzu lauka viducī :-D

05.03.2019 22:59 |

FunnyBunny

529

Reģ: 31.03.2018

Man bija tā miera sajūta uzreiz pēc Jaunā gada, tāda viegluma sajūta, vaira par neko nesatraucos, sirds bija tik mierīga. Neko neņēmu tik ļoti pie sirds, biju priecīga tā pat vien. bet kheeem. max nedēļu tā bija un viss iegāja atpakaļ vecajās sliedēs. :-D
bet tā jutusies es tiešm nekad nebiju.

05.03.2019 23:15 |

Kaya

745

Reģ: 22.07.2018

Pēdējā laikā tikai miers un harmonija. Vairs neiespringstu uz lietām vai apstākļiem, kurus nevaru mainīt, nestresoju par sīkumiem, nedomāju par to, ko citi teiks vai padomās, nekur neskrienu, nesteidzos, baudu absolūtu mieru un harmoniju ap sevi. Tiesa gan, ilgi uz to gāju, taču tagad, kad beidzot sasniegts šis dvēseles stāvoklis, jūtos laimīga, jo pārņēmusi neticama viegluma sajūta. Kā atbrīvojoties no visa liekā.

05.03.2019 23:33 |

odetta

3871

Reģ: 14.09.2015

Kaya-esmu citaa vecuma grupaa,kaa saka mans deels,bet tiesaam tas notiek arii ar mani!

06.03.2019 04:27 |

Eva99

827

Reģ: 06.06.2013

Kaya, raksti, ka ilgi uz to gāji. Ja nav noslēpums, kas Tev palīdzēja šo stāvokli sasniegt?

06.03.2019 08:06 |

virdzinija

1512

Reģ: 25.09.2015

Es nekur nesteidzos un neskrienu. Kopš esmu bērna kopšanas atvaļinājumā, par darbu arī nav jādomā, un tas aiztaupa daudz nervu šūnu. Smejos, ka dzīvoju rimtu, rāmu un citu acīs garlaicīgu dzīvi. Un negribas man sevi ne izaicināt, ne no komforta zonas izkāpt, ne kā citādi sevi kādam pierādīt. Esmu šeit un tagad, dzīvoju pa dienai, nevis domās par nākotni. Būtībā pat bez kāda īpaša nākotnes atskaites punkta.

06.03.2019 08:56 |

Godfather

335

Reģ: 12.10.2018

Tas ir atkarīgs no cilvēka.
Miers un harmonija ir labi, noteiktos brīžos un reizēs.
Man vajag lai lietas notiek, darāmā ir daudz, viss ir jāpaspēj, jāsaplāno, jāizdara. Plus tas, kas nāk negaidīti klāt.
Man patīk ātrs, saspringts dzīves ritms, tad jūtos savā elementā, smadzenes vārās, laika visam nepietiek un dienas beigās ir patīkam garīgs nogurums.
Ja ilgstoši būtu jādzīvo mierā un harmonijā, tas mani pārāk notrulinātu un padarītu truli apātisku.

06.03.2019 09:33 |

Profesore

3388

Reģ: 27.11.2012

Gribētu iemācīties iekšējo harmoniju un mieru ikdienas dzīvē. Uz to lēnām eju, taču tas tiešām nav viegli.

06.03.2019 09:35 |

Zinas tante

2520

Reģ: 30.01.2017

Tas, ka vāvere mežā skrien, viņu nepadara nozīmīgāku, tā ir viņas pašas pasaule, kurā labi jājūtas viņai pašai, tāpat kā guļošajam ezim. Vāveres sirdssāpes vai pazaudētais rieksts lielajā mežā globāli neko nemaina un nevienam neuztrauc.
Tagad liekas mīlīgi un smieklīgi, kā tīņu gados varēju burt drāmu no niekiem. Gatavais pasaules gals. Miers ir nācis ar gadiem, pieredzi un citu vērošanu, lai secinātu - nobody gives a shit, sevi pašu ieskaitot ;-)

06.03.2019 10:27 |

[Štanks]

5637

Reģ: 06.11.2013

Tu instagramā dzīvo or smthng?

06.03.2019 11:18 |

kalivtabriba

586

Reģ: 03.04.2018

Pašlaik skrienu uz visām debess pusēm, cik varu. Mieru gūstu paguļot. :D

06.03.2019 17:15 |

MaijaGardi

786

Reģ: 14.08.2018

Virdzinija, lasu un domāju, visiem nav jābūt tādiem, kas skrien kā apkakājušies, ka visu paspēt, visiem patikt, patikt sev un izdarīt vēl pa virsu.
Es arī esmu miera un harmonijas cilvēks, labprāt darītu tādu darbu, ko izdaru, par ko vairs nav jādomā, aizveru durvis un eju pie ģimenes. Diemžēl, ar visu to ka maza alga, stress tāpat uznāk, jo liekas ka varētu vairāk, varētu to un šito, pat ja pienākumos tas nav rakstīts, bet kā, sevi jāpierāda :-)

06.03.2019 19:13 |

melnaiskaķis

257

Reģ: 11.09.2018

Godfather dinamisks dzīves veids man patīk ļoti, un patīk, kad ir daudz darāmā, drīzāk vairāk tad, ka necepos un nevāros iekšēji.

06.03.2019 21:38 |

MsMad

615

Reģ: 20.10.2009

Es šobrīd esmu tādā viļņu bangojošā vētrā. Nav man ne miera, ne harmonijas. Nevaru apstāties, man vajag laikam to stresu nedaudz, lai dzīve ietu uz priekšu, jo savādāk liekas, ka viss apstātos.

06.03.2019 21:41 |

Robīte

5625

Reģ: 29.01.2009

Man ir un man ļoti patīk, kā te augstāk minēja, citu acīs rutīniska dzīve! ļoti patīk!
Cenšos dzīvot mierīgi, bet ķeru kreņķus par niekiem - bērnam temperatūra, māsa sasitusi mašīnu, vecāki sastrīdējušies, piemēram.
Bet neķeru kreņus par darbu - izdaru, ko vajag, vairāk nedarīšu 0 ne paldies pateiks, ne samaksās, no ādas ārā nelienu. Tāpat politika, nodokļi - neko padarīt nevaru, neko daudz nesaprotu, vienalga - lai zog deputāti, atmaksāšu VID-am savu parādu, nu un lai!
Kaut kā tā. Pa llielam mierīgi un garlaicīgi, bet tieši tā, kā man patīk!

06.03.2019 22:00 |