Idejas likumiem, kas varētu uzlabot situāciju valstī.

Mediji arī interesanti mums.
Kaut kāds vienkāršs puisis par klikbaitu portāliem tika apcietināts.
Viņa bilžas tiražēja mediji, okei.
Padomājiet, kaut kādam vienkāršam puisim cietums; tas ir sabiedrības topā jāliek?
Ne cietumā sēdēšana viņu par norakstāmu pataisīs, ne viņš kāds maniaks! Vienkāršs process ar puisi cietumā.
Imantas maniakam bija mazāk mediju uzmanības!!!!
Miljonārs arī sēdēja, nesen izlaida pret drošības naudu, par viņu medijos mazāk bilžu kā par vienkāršu puisi, kuram gadījies cietums!!!

Idejas likumiem gan nav, taču nodokļu politika ir jāpārstrādā, vienlaicīgi krietni samazinot valsts pārvaldi un veicamās funkcijas. Vienkārsi ir jāsamazina darbaspēka nodokļi no 80% uz 40%. Ideālā variantā uz 25%. To varētu darīt ar refinansēšanu 3 gadu garumā. Savādāk ir tikai tā, ka nodokļi arvien pieaug, nodokļu maksātāju skaits samazinās, bet tomēr uzaug valsts sektorā strādājošo skaits. Ir grūti pārmest kādam nodokļu nemaksāšanu, ja proporcija pret nopelnīto ir tik milzīga un atdeve ir ļoti maza. Samzinot nodokļus valasts iekšējais patēriņš augtu krietni, rastos jauni uzņēmumi, būtu investori un investīcijas, jo mūsu algas vidēji nav tik lielas, lai tās netiktu iztērētas (...arī tērējot naudu tiek gūti nodokļu ieņēmumi)
------------------
Izglītības sistēma mums ir klasiska un pārblīvēta ar apgūstamo informāciju tik ļoti, ka vidējajam skolniekam nākas izvēlēties, kurus priekšmetus viņš ignorēs un kurus prioritizēs. Un daļa vēl vispār apjūk no tā visa izglītības balagāna, ka zaudē vēlmi mācīties. Absolūti nederīga situācija. Noteikti, ka nevajag tik plašu apgūstamo priekšmetu klāstu vienlaicīgi. Tas nozīmētu arī mācībspēku samazinājumu. Izglītība ir piemērota meitenēm, nevis abiem dzimumiem. Somija, UK, EST ir labi paraugi no kā var šo un to aizgūt.
------------------
Par koksni piekrītu. Ir jāsamazina koksnes eksports un jāsāk izmantot musu pašu koksne katlu mājās un elektrības ražošanai. Nevis krievijas gāze. Elektrības cenai ir potenciāls būt vienai no zemākajām, tas nozīmē arī iespējai ražot letāku produkciju un būt konkurētspējīgiem.
-------------------
Kā nonākt pie situācijas, ka kaut kas mainās. Vajag jaunus cilvēkus valdībā. Tik bieži sanāk, ka tomēr varu pārņem tie paši vecie komunisti, kas neko nemainīs, jo sistēma ir radīta tieši vieņiem pašiem ar viņu pašu vecajiem kadriem. ZZS ir labs paraugs kā novest valsti līdz kliņķim tikai dēļ savām interesēm. Labi, no vienas puses, ka ļāva viņiem izpausties, lai beidzot vecie penšuki-vēlētāji redz, ka viņi tomēr ir nekam nederīgi.

Elle- tev ir interesants skatījums attiecībā uz izglītību. Vai doma ir tāda, ka meitenēm jāpelna nauda ar galvu, bet vīriešiem ar rokām? :)

Neizekoju līdzi savam formulējumam, tādēļ uzrakstīts ir interesantāk nekā pati doma. :-)
Mana doma ir tāda, ka nevajadzētu būt tā, ka kāds dzimums iegūst vairāk no izglītības tik tādēļ, ka tā ir izveidota vieglāka konkrētai dzimtei. Un arī 95% sievietes, starp skolotājiem ir nekam nederēiga parādība. Priecātos, ja būtu labas sieviešu santehniķes, automehāniķes un galdnieces.
Mācībām jābūt arī praktiskām un ieinteresējošām, nevis tikai statiskai zubrīšanai un atreferēšanai.

Imho ir jāpārstāj cerēt uz jauniem un spējīgiem cilvēkiem, kas nāks un atrisinās visas valsts problēmas. Saeimas deputātu skaita samazinājums, valsts funkciju, varas un birokrātijas būtisks samazinājums jau ir labs un reālistisks sākums. Bet man šķiet, ka vairums latviešu to negribētu. Pārsvarā latvieši grib, lai valsts risina visas viņu problēmas un dod lietas par brīvu, ar ko minimāla valdība nenodarbojas.

Jauni spējīgi vai nespējīgi, bet veci nekad neveido revolūcijas un nemainās. Veci ir stagnāti un ciena pastāvošo kaut vai tik dēļ tā, ka paši ir dzīvojuši dziļā nabadzībā un neredz, ka arī iztērējot vairāk var iegūt pavisam ko citu un eventuāli atgūt pazaudēto starpību. Mēs varam labi redzēt kā sabiedrība LV protestē pret dažādiem brāķiem likumos. Vieņi, vienkārši, taisa memes FB :-D

kas ir lēta, ķīmiska pārtika? (atgādinu, ka H2O arī ir ķīmija...)

Vai pārtikas veikalā neesi bijusi, ka uzdod man tādu jautājumu?

Izglītība ir piemērota meitenēm, nevis abiem dzimumiem

Laikos, kad sievietes loma bija stāvēt pie plīts, vīrieši bija tie, kas mācījās augstskolās. Tad tagad no izglītības vienlīdzības ir jāpāriet uz pretēju modeli?

Nē, tagad nav vajadzīgs visu iekalt galvā un visu izmācīt, jo informācija ir brīvi pieejama ikvienam. To var apgūt internetā - sev vajadzīgā brīdī, interiģējošā veidā.
Jāmāca ir vairāk analītiska, kritiska domāšana. Vajag vairāk reāli domājošus pasniedzējus, nevis atreferētājus. Sievietes nespēj iemācīt vīriešu dzimtei to ko spēj vīrieši.
Par to kā sabiedrība dzīvojusi iepriekš mūsdienu bērniem nav jānes upuris. Par tādu domāšanu vien vajadzētu atlaist uz vietas. Tādam indivīdam trūkst izpratnes par pasauli, fizioloģiju un tehnoloģisko evolūciju.

Jāmāca ir vairāk analītiska, kritiska domāšana.

Analītiski un kritiski domāt var tikai tad, ja ir pietiekams zināšanu apjoms. Tāpēc mazi bērni nespēj domāt analītiski un kritiski. Teorētisko zināšanu iekalšana ir vajadzīga, bet jau skolā būtu vērts bērnus diferencēt pēc interesēm. Puikam, kam patīk elektronika nav jāzina ļoti detalizēti visi pasaulē notikušie kari, visi glezniecības stili, utt. Cilvēkam, kam nav matemātiskās domāšanas un uztveres, nav jāzina ļoti smalki sinusu un kosinusu teorēmas, utt.
Ir kaut kāda zināšanu bāze, kas jāzina visiem- perfekta gramatika, spēja izteikt domas loģiski un citiem saprotami gan mutvārdos, gan rakstiski, ekonomika, politika, anatomija, fizioloģija, psiholoģija, pavisam nedaudz- ģeogrāfija, matemātika ar praktisku ievirzi, fizika-ķīmija-bioloģija-ar praktisku ievirzi. Tādi priekšmeti kā filozofija, māksla, vēsture, literatūra, sports, mūzika-tiem būtu jābūt izvēles priekšmetiem vai īpašai programmai.
Visas programmas var saīsināt, jo nav jēga likt iezubrīt visas fizikas formulas, ja cilvēks 25 gadu vecumā vairs neko no tā visa neatceras. Mazāk ir vairāk. Cilvēkam, kas neplāno karjeru konkrētā virzienā, nevajag padziļinātas zināšanas citos ar jomu nesaistītos priekšmetos. Priekšstats ir un pietiek.

bērni nespēj domāt kritiski un abstrakti, nevis tāpēc, ka nav pietiekams zināšanu apjoms, bet viņi vienkārši to nespēj, jo nav pietiekami attīstījušies fizioloģiski :-D Vispār tieši līdz tam vidusskolas diploma iegūšanai ir nepieciešama plaša un daudzveidīga programma. Likt pēc 9.klases izvēlēties kādu no tā saucamajiem novirzieniem bremzē bērnu progresu un maksimālā potenciāla sasniegšanu. Tāpēc tāds variants, kā sašaurināt mācību programmu vēl vairāk, ir pilnīgi izslēgts

Esmu dzirdējusi visādus stāstus par privātajām augstskolām, taču valsts augstskolas gan mums ir diezgan labā līmenī kopumā. Protams, atkarīgs no konkrētās mācību programmas, taču kopumā ir apmierinoši.
Vienmēr pastāvēs tādi cilvēki, kuri neatkarībā no izglītības sistēmas, atpaliks no spējīgākiem vienaudžiem un vainos sistēmu kopumā.

Tomēr UK ir jāmācas daudz mazāks spektrs priekšmetu un ir daudz vieglāk. LV bērns tur pārejot ir 2 gadus priekšā pārējiem taču, kad jāstājas universitātē kopējais izglītotības līmenis viņiem nav sliktāks. Tur variē ar priekšmetiem kādi kurā gadā, mēnesī, nedēļā jāapgūst nevis mežģī smadzenes ar 8 priekšmetiem 12 mācību stundās. Vairāk nenozīmē labāk. Tas tik nozīmē vairāk skolotāju vienlaicīgi. :-)

Ir kaut kāda zināšanu bāze, kas jāzina visiem- perfekta gramatika, spēja izteikt domas loģiski un citiem saprotami gan mutvārdos, gan rakstiski, ekonomika, politika, anatomija, fizioloģija, psiholoģija, pavisam nedaudz- ģeogrāfija, matemātika ar praktisku ievirzi, fizika-ķīmija-bioloģija-ar praktisku ievirzi. Tādi priekšmeti kā filozofija, māksla, vēsture, literatūra, sports, mūzika-tiem būtu jābūt izvēles priekšmetiem vai īpašai programmai.

Tas tāds visai arbitrārs un pliekans uzskaitījums. Praktiski jāprot tikai atpazīt savu ķermeni un skaitīt naudu, kas vidusmēra cilvēku ne ar ko īpaši neatšķirs no pērtiķa. Psiholoģija kādēļ visiem jāzina? Kāpēc matemātika un fizika tikai nedaudz, turklāt ar praktisku ievirzi? Kā mācīt politiku, loģisko un kritisko domāšanu, ja filozofijai jābūt neobligātam izvēles priekšmetam? Loģika ir filozofijas apakšdisciplīna, kritiskā domāšana, jebšu loģikas un epistemoloģijas dumbed-down jūklis masām, tāpat, un ja politikā grib tikt tālāk par ''Saeima ir ēka ar sienām un jumtu'', tad jālasa normatīvā politiskā teorija, kas atkal ir filozofija. Latvijā izplatītā anti-zinātniskā mentalitāte un jebkādas abstraktas teorijas neieredzēšana, vai tā būtu matemātika vai filozofija, jau tāpat ir liela problēma. Praktiski vispār izslēdzot šos priekšmetus no vielas mēs tiešām atgriezīsimies akmens laikmetā.

nesaprati... es gribēju uzzināt, ko Tu saproti ar 'ķīmisks'

Cik rāda pieredze, nav tāda brīnumlikuma lai ātri uzlabotu ekonomiku.
Lai ekonomika attīstītos tai vajag stabilu politiku un stabilus nemainīgus nodokļus.
Nav iespējams to strauji uzlabot ar politiskām svirām, vēsture pierāda ka no tā nekas labs nesanāks, būs tikai sliktāk.
Ekonomika attīstās, tas notiek lēnām un paātrināt šo procesu īpaši nevar.
Vissliktākais kas var būt priekš ekonomikas, ir karš, revolūcijas un apvērsumi. Tas atmetīs ekonomiku par 10-15 gadiem, atpakaļ un atkal būs jāgaida kamēr tā lēni attīstīsies. Pie tam tā zaudēs savu vietu tirgū, ko var vairs neatgūt.
Protams ir vēlme visu izdarīt ātrāk, bet diemžēl nav variantu kā to visu paātrināt.
Nav arī starpība, kam pieder uzņēmumi valstī, vietējiem vai ārzemniekiem. Viss ko uzņēmums var dot - darba vietas un nodokļi.

Visvairāk mani nošokēja priekšlikums par izvēles priekšmetiem vai īpašu programmu ar mūziku, vēsturi, literatūru, filozofiju un mākslu :-D:-D:-D Kā tā var? :-D Ok, filozofija diemžēl nav iekļauta vispārējā izglītībā, lai gan derētu. Bet par pārējiem.. Es esmu šokā! :-D Minka, no kurienes tev tik aplamas idejas? Iedomāsimies kaut vai cilvēku, kurš skolā nav mācījies literatūru vai vēsturi.. tas tak zābaks! Kur nu vēl visi pārējie tevis nosauktie priekšmeti.. Katram priekšmetam skolā IR nozīme. Un, ja cilvēks aprobežojas TIKAI ar vidējo izglītību - pie tam izslēdzot tavus nosauktos priekšmetus (kas ir ļoti nozīmīga fundamentāla daļa no visa!) - tas ir vienkārši vāks :-D tauta pārvērstos par neandertāliešiem.

Ne par velti tā tiek dēvēta par vispārējo vidējo izglītību. Vēlāk, ja prasmes un sagatavotība ļauj, katrs var iet savu ceļu sevis izvēlētajā programmā universitātē. Bet pat universitātēs ir C daļas izvēles kursi un dažādi citi priekšmeti, kas nav tiešā veidā saistīti ar izvēlēto profesiju, jo tas IR nepieciešams - neaprobežoties ar dažiem priekšmetiem vai vienu virzienu.

Ja cilvēks 25 gadu vecumā vairs neko no tā visa neatceras. Mazāk ir vairāk. Cilvēkam, kas neplāno karjeru konkrētā virzienā, nevajag padziļinātas zināšanas citos ar jomu nesaistītos priekšmetos. 

Kait kāda doma tajā ir ,bet es neteiktu, ka es daudz ko neatceros, pasēdētu pie konkrētās problēmas un gan jau atcerētos.