Lasu un šķiet, ka raksti par mani.:-D
Pirms vairāk kā pus gada saku tikties ar kādu vīrieti. No sakuma viss labi, viņš jauks. Nemanot attiecības ievirzījās nopietnāk un tad sākās.....(t) Nenormāla kontrolēšana, kam gan nepakļāvos, apsēstība, nenormāla ilgošanās, kaut gan tikāmies tiešām bieži. Viņš protestēja pret manām draudzenēm un ja kāda likās sakarīga, tad viņam noteikti arī bija jākļūst par viņas draugu. (e) Es biju totāli iegājusi citā dzīvē, daudzi man teica, ka esmu mainījusies un, ka neesmu ta veca labā, jautrā meitene, kādu visi mani pazīst. :-/No sākuma man likās, ka mīlu viņu, pagāja pieci mēneši varbūt nedaudz vairāk un viss sagāja kārtīgā putrā. Es jutos nelaimīga, viņš gan redzami laimīgs.... Viņam vairs viņa vecie draugi nemaz nebija, biju tikai es, es un es....
Sāku just, ka nav jūtas vairs. Tā izšķīrāmies. Tagad neilgu laiku tiekos ar citu, un tagad saprotu, kā ir , kad tevi iemīl. Ta nav apsēstība, tā ir brīvība. Ar tauriņiem puncī un smaidu līdz ausīm.:-P
Bet tas puisis, tagad ir atgriezies pie vecajiem ieradumiem un atradis arī vecos draugus. ;-)