Meli attiecībās

esmu galīgos sīkumos, ko pat vairs īsti neatceros. protams palikām kopā, bet padusmojos gan arī pa sīkumiem, jo riebjas meli.

Vīru man nav gadījies pieķert melos. Taču, ja gadītos, es izsvērtu, par ko ir šie meli, pirms piedotu vai nepiedotu. Sīkumus par sadzīviskām u.c. lietām droši vien ātri aizmirstu, bet nodevību un krāpšanu - ne.

Man "paveicās" tā, ka vīrietis reiz sameloja par to, kur viņš dodas. Jau brīdī kad meloja jutu, ka kkas īsti neštimm. Kad viņš atgriezās, pateicu ka šķiet, ka viņš melo, taču viņš meloja ka melo:-D Labi, pieņēmu.
Pagāja krietns laiks pa vidu un tomēr kaut kas nelika man mieru noskaidrot patiesību. Jā, atzinās ka meloja man. Attaisnojums bija tas, ka viņš zina, ka esmu diezgan piekasīga, prasīga un nevēlējās kaut kādas liekas diskusijas, tāpēc izdomājis "skaisto variantu".
Nē nē, tas nebija iešana pie mīļākās vai kkā tā. Veču lietas. Bet tomēr...kādēļ jāmelo?
Problēma rodas tagad, ka nespēju piedot. Nevis patiesību, bet to ka viņš melo. Mīlu viņu, bet nespēju uzticēties un jūtu, ka attiecības kļūst neveselīgas. Katrs teikums man jāanalizē, jāpārbauda viss, vai tik tiešām tas, ko saka ir patiess. Rodas bailes par nākotni, jo tā viņš mierīgi arī varētu slēpt kādu mīļāko vai klusēt, ka, piemēram, iesaistas azartspēlēs:-/ nu da jebko. Šis atgadījums tikai vēl vairāk ir pastiprinājis manu tieksmi kontrolēt, turēt aizdomās un neuzticēties.
Vai turpināt attiecības, pavērojot vēl, vai tomēr atzīties, ka jūtos pārāk sapringta un nespēju izturēt tādas attiecības, kurās par jebkuru sakāmo ir jāšaubās :-/:'-(

katru dienu saskaros ar meliem meitenes kraasojoties grib izlikties par skaistaakaam kaa vinjas ir patiesiibaa taa censhoties apmaaniit,ar shaadaam kraasotaam nevajg ielaisties jo vinjas pie saakuma jau paraada ka meles vinjas ir un ticet vinjam nevar nevienam vardam shadam krasotaam

Ir melojuši. Es neatbalstu azartspēles, spēļu zāles un to apmeklējumus, ko atklāti arī tiku pateikusi, par to arī ir melots, itkā iešot ar draugiem satikties, kaut patiesībā aizgājis un nospēlējis visu naudu.
Tad kad bijušais vīrs sāka tikties ar citu, daudz meloja un diezgan smagi meloja kur iet, ko darīs utt. Bet to, ka melo var intuitīvi just. Tie parasti ir meli, kurus nespēj piedot. Mazos, baltos melus neviens pat nejūt un nepievērš uzmanību- piem.aizmirst nopirkt pienu un samelo, ka veikalā nebija.

Ja izšķirsies tomēr, iesaku uz nākošajām attiecībām to piekasīga un prasīga apvaldīt, ja manai otrajai pusei būtu tādas īpašības, es arī nevaru 100% pateikt, ka nekad nemelotu, ar laiku tomēr ir zb tāda smadzeņu drāšana un cilvēks vnk no tā grib izvairīties lai miers mājās.

Jau attiecību sākumā pateicu, ka neciešu melošanu, tā ir necieņa unun iebiedēju savu puisi ka meliem īsas kājas un agri vai vēlu meli atklājas :-D:-D
Arī pieķēru draugu melos, bet sīkumos un muļķībās, un nemaz nesataisīju traģēdiju.
Kā arī mums ir vienošanās, ka neko neslēpsim viens no otra, teiksim tikai atklāti, nuuuuu nezinu kā būs nākotnē, bet pagaidām tas strādā :-D:-D

Varbūt kādi sīkumi,kuri ir galīgi nenozīmīgi. Mums abiem nepatīk ja ir kādi noslēpumi vai jāmelo.

Ir tada pieredze bijusi. Ieprirksejas attiecibas meloja par to kur atrodas, kràpa. Es gan ari loti piekasijos un stresoju, kontroleju un visadi centos attiecibas glabt. Daudz ko iemacijos un sapratu pèc tàm attiecibaam. Nepaliktu kopa ar virieti, kurs melo. Nespetu lidz galam vairs uzticetiies..

Nu jā esmu pieķērusi bet tādos mazos. Kā piemēram teica ka neiztīrija kaķu kasti, jo vingroja, bet istenībā spēlēja datorspēles :-D Tas tā nekas nopietns nav. Pēc tam pasmējāmies un viss. Bet ja melotu par to kur iet tad rastos aizdomas.

kādēļ jāmelo?

viņš zina, ka esmu diezgan piekasīga, prasīga un nevēlējās kaut kādas liekas diskusijas, tāpēc izdomājis "skaisto variantu".

Šis atgadījums tikai vēl vairāk ir pastiprinājis manu tieksmi kontrolēt, turēt aizdomās un neuzticēties.

Par ko ir diskusija? :D
Pamēģini būt piekasīga un prasīgā pret sevi, bet partneri liec mierā. Un nebūs viņam jāmelo. Kādēļ viņam būt kopā ar trvi, ja liec viņam justies slikti?

Jau attiecību sākumā pateicu, ka neciešu melošanu, tā ir necieņa unun iebiedēju savu puisi ka meliem īsas kājas un agri vai vēlu meli atklājas

Fantastisks veids, kā uzsākt attiecības - izrādot neuzticību jau no pirmās dienas.
Bet kam strādā... lai veicas :-D

Fantastiski. Ja meitene ir prasīga un piekasīga, tas dod zalo gaismu vecim melot un tik saprastam no citām dāmām

Pieķēru vienu reizi samelojoties. Tad vēl kopā nedzīvojām, norunājam, ka iesim gulēt, kā parasti uzrakstījam,, arlabunakti,,. Pēc pāris dienām viņa draugs izmuldējās, ka redz kā viņi toreiz bāriņā iedzēruši un jautri gāja. :-D:-D:-D Puisis bija tad blakus un likās no kauna zemē kritīs. :-D
Man bija jautri, jo ilgi stāstīja, ka tas bija netīšām un viņi tikai iedzēruši, lai gan nedusmojos necik. :-D

iesaku uz nākošajām attiecībām to piekasīga un prasīga apvaldīt, ja manai otrajai pusei būtu tādas īpašības, es arī nevaru 100% pateikt, ka nekad nemelotu, ar laiku tomēr ir zb tāda smadzeņu drāšana un cilvēks vnk no tā grib izvairīties lai miers mājās.

+++
Tāpēc jau melo, jo negrib pārmetumus un kritiku dzirdēt no piekasīgā partnera. Ja vēlies kaut ko mainīt, sāc ar sevi.

nēesmu.
ex šad tad kko meloja par to, kur atrodas un tas bija attiecību beigu sākums

Ar EX bijis visādi, tagad nav manīti nedz lieli, nedz mazi meli. Neredzu loģisku pamatojumu melot par to, cik maksāja kurpes, vai ar ko pavadīts vakars. Ja viens otru nezāģē un nepiļī par sīkumiem, par ikdienišķām lietām melot nav vajadzības. Ja melo par tām vai par lielākām lietām - tad kāpēc jābūt kopā?

Atkarīgs no cilvēka - ir, protams, hroniskie meļi, kuri melos daudz par visu, pat bez iemesla. Bet ir arī cilvēki, kuri visticamāk varētu vairumu novest līdz melošanai - piem., katru reizi prašņājot kur, ar ko, kāpēc, un pēc tam apzelējot katru atbildi, kritizējot un mēģinot atrunāt. Man liekas ir normāli vēlēties uzzināt, kur otra puse ir (kaut vai no drošības viedokļa), un, protams, ir normāli vēlēties pavadīt laiku kopā, bet ir cilvēki, kuri vienkārši mēģina kontrolēt otru, un tur, manuprāt, agrāk vai vēlāk, būs problēmas. Piedod, bet šis

Katrs teikums man jāanalizē, jāpārbauda viss, vai tik tiešām tas, ko saka ir patiess.

neizklausās mentāli veselīgi, ne tad, ja runa iet par Tevi, ne par otru. Varbūt ir pamatots iemesls, kāpēc vińam neuzticies, bet tādā gadījumā varbūt jāpārdomā vai ir vērts turpināt attiecības. Un, jā, ko nozīmē - "esmu prasīga", so what? Ja otrs neatbilst Tavām "prasībām", tad viņš ir tas, kuram jāmainās? Un kādas ir viņa "prasības"?