Skolotāju zemās algas - mīts vai patiesība?

Ja pieci draugi sametas pa 50 centiem un aizsūta Jāni, lai nopērk katram pa aliņam, tad viņi arī sagaida, ka Jānis atnāks ar pieciem aliņiem, ne čipšu paku, ūdens pudeli un vēl būs saldējumu notiesājis pa ceļam. Tad attiecīgi nākošreiz viņi sūtīs kādu citu un Jānim vairāk naudu iet pēc alus nedos.
Līdzīgi arī ar nodokļiem. Ne tikai ir svarīgi cik ir samaksāts, bet arī kā iztērēts. Un maksājam, manuprāt, jau pietiekami daudz.

Izšķērdēts kopā ar radiem un draugiem.
Nekāda IT darbavietu buma te nebūs! Tranzīts nepieaugs un ESF naudiņas samazināsies, uz kurām stroiku etc ilzūzija turas ( burbulītis ).
Būs ļoti, ļoti "viegli laiki". 2009/2011 bija viegli, ne tā? Atceramies, drīz atmiņas noderēs.

Varbūt risinājums varētu būt samazināti nodokļi, ja dzīvo tālāk no Rīgas? Tas varētu motivēt vairāk cilvēku pārcelties uz laukiem. Nav normāli, ka Latvija praktiski ir tikai Rīga.

ja tajos laukos nav ko darīt, kāpēc tur vajag cilvēkus. nekustamais jau tur ir mazāks. IIN mazināt, soc.? kādā sakarā. rīdzinieks mazāka nodokļa dēļ pārvāksies uz tāliem laukiem? aha, tikai algas jau nebūs, par ko maksāt to nodokli :D un ko tur vispār regulēt. urbanizācija/koncentrēšanās ir normāls process ne tikai pie mums. tur

akjelcikvar, tie divi ir vienīgie nodokļi, kas ir šai valstī? Samazināti nodokļi motivētu uzņēmumus veidot uzņēmumus lauku teritorijās tādā veidā radot darba vietas.

Jo vairāk uzņēmumi veidotu lauku teritorijās, jo vairāk darbinieku vajadzētu un vairāk darbinieku dēļ vajadzētu papildus infrastruktūru, kas arī radītu darba vietas.

Man patīk raven viedoklis.
-
Šai valstij pa lielam ir jāattīsta ražošana, jārada darba vietas. Ja rūp valsts. Bet nevienam tak nerūp, turpina izzagt tāpat. Rīgā būvē jaunus un arvien jaunus veikalus patērētāju sabiedrībai un rada iespaidu ka viss ir baigi Ok! Nekas, drīz nomirs tie lauku iedzīvotāji, kas tur vēl palikusi un viss. Paliks Rīga un pa kādai lielajai pilsētai vēl.

Trūkst valstiskās apziņas. Valsts esam mēs. Valsts budžets ir mūsu nodokļi.

Piekrītu un nepiekrītu. Viens ir ēnu ekonomika, kuras dēļ tie nodokļi vienkārši neienāk, un es nebaidīšos teikt, ka sakārtojot šo jomu, nodokļos iekasētā nauda pieaugtu par 15-20 % (ekonomijas teorētiķes un praktiķes droši var labot šo no pirksta izzīsto procentu) Otra lieta - kā tiek izlietots iekasētais?
Tas ir kā ēst garneles un vīnu katru dienu un tad sūdzēties, ka nav naudas normāliem apaviem vai staigāt cauriem elkoņiem.
Tātad - vai nu pelnīt vairāk (sakārtojot ēnu ekonomiku) vai tērēt mazāk (lasīt - sadalīt esošo saimnieciskāk) un nebūt nav jāceļ nodokļu slogs visiem, lai citi turpinātu nemaksāt.

jāattīsta ražošana, jārada darba vietas.

Tie ir pensionāru teksti.
Ražošana nozīmē vides piesārņojumu. Kā tik kāds kādu rūpnīcu iecer, tā vietējie protestē piketē. Ir "not in my backyard" efekts- rūpnīcas gribam kaut kur, kur nav mūsu īpašums.
Darba vietas valsts ir radījusi vairāk kā vajag- birokrātija, ierēdņu armija. Bet pat to sūkstās, saka, ka liekēži.
Ēnu ekonomiku jāapkaro! Un nevis kaut kur kaut kam, bet ikvienam no mums tā jāizskauž savā radu, draugu, paziņu lokā. Kamēr cits citu piesegs, budžetā nekad nebūs naudas. Turīgās valstīs grūti attīstīt ēnu ekonomiku, jo visi par visiem sūdzas (tāpat kā par bērnu tiesību pārkāpumiem). Mēs paši esam valsts!

Darba vietas valsts ir radījusi vairāk kā vajag- birokrātija, ierēdņu armija. Bet pat to sūkstās, saka, ka liekēži.

Tu tikko salīdzināji darbu rūpnīcā, kas veido ienākumus valstij caur eksportu un finanšu apgrozījumu ar ierēdņu armiju, kas praktiski ir tikai izdevumi no nodokļu naudas? ... Rodas sajūta, ka mūsu politiķiem ir līdzīgas ekonomikas prasmes. Tāpēc mēs arī esam tur, kur esam.

Ierēdnieciski teksti.
Stučījiet valstī, kur galvenie ienaidnieki ir sīkie, no tādām summām, no kurām attīstītajās valstīs neatvelk neko, te taisa trağēdiju, kamēr miljonus šmugulējošie netiek apkaroti. Te nav nekāda Francija vai Dānija, kur bagātniekam var atļauties konfiscēt mantu.
Stukaču un parazītu kā reize pie mums ir vairāk nekā attīstītajās valstīs; tradīcija no LPSR laikiem, kad varēja izvēlēties, stučīt partijai vai čekai vai ОБХСС.
Tikai stučījot bagātos var palikt par pāris gramiem svina bagātāks.
tāpēc stučīt dzīvībai droši ir tikai NABAGOS.
Ko kopš čekas laikiem stukači zināja; stučīt kaimiņieni Mašu ir droši, stučījot sekretāra dēliņu var iesēsties pati.
Kas attiecas uz rūpnīcām, kāpēc investoram jāceļ fabrika pie mums, nevis Francijā vai Bulgārijā? Ar lētāku darbaspēku mēs sen vairs nevaram konkurēt, ilūzijas ir jāaizmirst.
Filozofēt saukļos mēs varam, bet.....
Nesen kaimiņvalstī korporācijai bija izdevīgi nodot outsurcinga pakalpojumu firmu indijas korporācijai. Tur bija darbavietas IT speciālistiem zemāku algu dēļ nekā U.K.
Ap 500 labi pelnošu cilvēku pazaudēja darbavietas. Algas IKT sektorā tai pilsētā pārstāja augt.
Pie mums ap 80% IT darbavietu arī dod tikai zemākas algas nekā ASV vai Rietumeiropā, nevis kautkādas inovācijas, turklāt kvalifikācija tiem speciem ir tāda pati, ne labāka kā rietumu kolēğiem.
Bulgārijas un Portugāles mid level developeri NAV sliktāki kā LV kolēği ne par mata tiesu, bet jau lētāki nekā mūsējie.
Vēl komentārus par perspektīvu vajag?
Dažiem idiņiem laikam vajag, jo potenciālajiem investoriem daži jefiņi joprojā pasniedz perspektīvas no skatpunkta cheap workforce. Reiz cheap workforce, tad uzreiz zaudējam, ir kur ir lētāk.

Tu tikko salīdzināji darbu rūpnīcā, kas veido ienākumus valstij caur eksportu un finanšu apgrozījumu ar ierēdņu armiju, kas praktiski ir tikai izdevumi no nodokļu naudas?

tā bija ironija... :D

akjelcikvar, tie divi ir vienīgie nodokļi, kas ir šai valstī? Samazināti nodokļi motivētu uzņēmumus veidot uzņēmumus lauku teritorijās tādā veidā radot darba vietas.

nu, sapratu cilvēkiem vienkārši jāpārceļas uz laukiem. tagad jau sākas, jārada uzņēmumi, jārada darbavietas, jāsamazina UIN. kur bija iespējas/apstākļi labi, sen jau uzņēmumi atvērti. tas ir kapitālisms, brīvais tirgus. parasti jau uzņēmumam ir ideja un tad tas nāk konkrēti runāt ar pašvaldībām. jā, un tad vietējie sāk protestēt :D
bet tēma sarežģīta, nav jau viena risinājuma, bet man pilnīgi skaidrs, ka kaut kādos ciemateļos nekādi nozīmīgi uzņēmumi netiks veidoti.

Nezinu precīzi kā tur ir ar skolotāju algām, bet viens ir skaidrs, izglītības sistēmā valda bardaks, kura rezultātā vieni saņem pat ļoti labi, citi vairs ne tik labi. Nav struktūras un skaidrības algu jautājumos, tāpēc arī veidojas domstarpības. Par to streiku, tad šodien tika publicēti algu statistikas dati, kuri liecina ka 1/3 darbinieku valstī pelna 450 eiro vai mazāk, domāju ka būtu jāstreiko vismaz pusei valsts darbinieku, nevis tikai skolotājiem.

jāattīsta ražošana, jārada darba vietas.

Tie ir pensionāru teksti.

Lai arī tie ir "pensionāru" teksti, tomēr tieši ražošana dod maksimālo pienesumu IKP attīstītajās valstīs.

ēnu ekonomika, kuras dēļ tie nodokļi vienkārši neienāk, un es nebaidīšos teikt, ka sakārtojot šo jomu, nodokļos iekasētā nauda pieaugtu par 15-20 %

Lai sāktu cīnīties ar ēnu ekonomiku no sākuma ir jāsakārto nodevu un nodokļu politiku, citādi piemēram akcīzi alkoholam un cigaretēm ceļ un līdz ar to "točkas" vairojas kā prusaki, sajūta ka uz katra stūra var nopirkt krutku vai cigaretes no Baltkrievijas.

Akcīzi cels, iepriekšējā finanšu ministre zzs lika pacelt akcīzi visam kam. Grafiks ir VID lapā.
Nodokli pacels un vainos jauno valdību.
Ražošanu varētu? Tā ir jākreditē un bankas labprātāk uz labākiem nosacījumiem kreditē rietumeiropas cehus, nevis mūsu zemē.
Finita la comedia, klišeja cheap workforce here vairs sen nedarbojas, nekādu ğeniālu izgudrotāju te nav, ja ko izgudro, tad pēc ārzemju pasūtījuma, rezultātu savāc ārzemnieki, ražo pie sevis.

Skolotajus vajag nolikt pie vietas. Vini nav spejigi sniegt izglitibas pakalpojumus kaut cik jedziga limeni. Pedejo 20 gadu garuma vini ir iznesusi zemes virspuse paris paaudzes, kuras negrib lasit, nicina zinatni, ne par ko neinteresejas, kluvusas religiozas. Tas viss vienmer ir niecigas attistibas lieciba. Viss, ko vini dara, ir patoss un tuksas plapas. Literatura ir macibu priekmets, kas tikai un vienigi oz pec naftalina. Nav saprotams, kapec kadam butu jacies si smaka. Vesture nav jamaca skolas. Atceroties Napoleonu vai kadu citu vesturisku figuru, nevajadzetu aizmirst par to, ka runa ir par radibam, kuras raksturo atrasanas daudz zemaka cilveka evolucijas limeni. Siem visiem personaziem nebija zinams parak daudz no ta, kas sodien ir kluvis passaprotams, visu aptveross. Lidz ar to vinu pasaules uztvere, refleksija, riciba bija butiski primitivaka par musejo.

Īstenībā vajag gan nolikt pie vietas.
Algas ir pilnīgi adekvātas reālai kompetencei un tikai nevajag ņerkstēt.
Manā uztverē, no tiem mācībspēkiem, kas man bija 1 - 5 klasē puse nedrīkstētu pat ielu skolā slaucīt, ne tikai vēl ko pasniegt, pat ja paši piemaksātu kaut 1000000 mēnesī. ;-)
Kādi 20% tur bija tādas/tādi, kuriem manuprāt patiešām alga bija vismaz 2* zemāka nekā pelnījuši.
Par to kā komunicēt ar tīņiem, vispār labāk nerunāsim, vismaz pusei bija smaga problēmas pat ar tikai ārpusklases neuzvedīgajiem, kuri klasē tomēr nevienu netraucēja, kaut skaitījās hulīši. :-) Atpūtas nams salīdzinot ar mūsdienu piektklasniekiem.
Tikai nevajag ņerkstēt un vāvuļot augstkolas samācītās gudrības, no pieredzes vienas audzināšanas stunda transformējās par menta, vecāku un skolnieku ap 16 rēkšanu.
Varbūt padsmit gadu laikā pedagoğijā kas ir uzlabojies? Ļoti ceru.

Ražošana nozīmē vides piesārņojumu. Kā tik kāds kādu rūpnīcu iecer, tā vietējie protestē piketē. Ir "not in my backyard" efekts- rūpnīcas gribam kaut kur, kur nav mūsu īpašums.

Var ražot riepas un kokogles, bet var ražot arī pakalpojumus un tehnoloģijas. Par pēdējiem kaut kā nav dzirdēts, ka kāds iebilstu. Bet nu pret vēja parku brēka tiešām bija milzīga.

Algas ir pilnīgi adekvātas reālai kompetencei un tikai nevajag ņerkstēt.

Nosacīti var piekrist - par lielāko vairumu. Bet kāds tad ir mērķis? Taupīt naudiņu uz skolotāju algām vai celt izglītības līmeni skolās? Ja Juris ir fizikas eksperts, kuram pie tam padodas darbs ar bērniem, var saņemt skolotāja algu 800€ vai strādāt elektronikas uzņēmumā un saņemt 1800€, kā jums šķiet, ko viņš izvēlēsies? Un kas Jura vietā strādās skolā?

Lai arī tie ir "pensionāru" teksti, tomēr tieši ražošana dod maksimālo pienesumu IKP attīstītajās valstīs.

tās ir pensionāru un politiķu, vārdu sakot populistiskas, tukšas frāzes, jo ir tikai prasījums, bez risinājumu piedāvājumiem.

Var ražot riepas un kokogles, bet var ražot arī pakalpojumus un tehnoloģijas. Par pēdējiem kaut kā nav dzirdēts, ka kāds iebilstu.

aha, tūlīt. google birojs Diršos. šādi uzņēmumi vēl jo mazāk līdīs laukos. laukiem lai paliek gateri un kāpostu skābēšana.

Pa grāvjiem vien Tu dzīvojies, akjelcikvar :-)
Vai IKP būtu citādāks, ja tāda veida uzņēmumi, kā MikroTik būtu Diršos, nekā tad, ja Rīgā? Nu nē! Tad kāda starpība? Pacels KOPproduktu, tad arī varēs domāt par labklājību laukos un ko vēl bez kāpostiem tur var darīt. Pačukstēšu - arī tagad dara daudz un mana nozare, kuras uzņēmumu vairums atrodas tālu no galvaspilsētas, sūdzas par speciālistu (ne strādnieku) trūkumu. Ja izvelk galvu no sava dibena, var ieraudzīt plašu, plašu pasauli ;-)

Cenu (šai gadījumā - algu) nosaka manipulēšanas spēja tirgū. Morālie aspekti tiek iepīti tikai mākslīgi, lai radītu labu efektu. Acīmredzot, skolotāji var atļauties šantažēt valsti, lai sev iegūtu kaut kādu labumu. Ir daudz zemāk atalgotas profesijas, kuras prasa ne mazāku piepūli, tālab skolotāju prasības no morālā viedokļa drīzāk ir nopeļamas, nevis atbalstāmas.