Problēma diezgan muļķīga, bet līdz šim nekad šāda tēma nav ne ar vienu pārrunāta un šādā situācija nav ne mazākās jausmas par pareizo rīcību. Tātad lieta sekojoša:
Aizvilku puisi sev līdzi uz aqua gym. Trenere, kura mums priekšā rāda vingrojumus ir sieviete ar labi uztrenētu augumu, varbūt arī silikoniem. Bet katrā ziņā nekas piedauzīgs, jo viņa ir bez kosmētikas, kā arī uzvedība ir normāla. Man par pārsteigumu pēc sesijas beigām puisis nav spējīgs iziet tūlītēji no baseina, jo nu.... jāpagaida mazliet līdz starp kājām lietas nomierinās :-) Es izliekos to nemanām, bet grauž. Viena lieta, ja puisim tā notiek, kad sava meitene vismaz nav redzeslokā, bet manā gadījumā mēs viens ar otru sesijas laikā runājamies, esam dažu centimetru attālumā. Jeb mums ir kontakts tajā pašā laikā, kad viņu uzbudina cita. Pēc pirmās reizes sevi mierināju, ka varbūt nākošajā reizē viņš mazāk skatīsies uz viņu (jo pārējie pāru vīriešu uz viņu knapi skatās), lai nenotiek tāpat kā pirmajā reizē. Bet nē, atkal tas pats noslēgums, kad viņš sesijas noslēgumā ir tāds stīvs, neskatās man acīs un koncentrējas nomierināt kājstarpi, lai var izkāpt no ūdens.
Saprotu, ka izlausos pēc 12 gadnieces, bet mums abiem mazliet zem 30. Tā kā esmu kluss un jūtīgs cilvēks, nevis temperementīga skandalētāja, tad esmu mazliet neziņā, kā šo situāciju izlīdzināt. Ja es to pieņemu es sevi necienu? Vai tieši otrādi- tā ir pilnīgi normāla situācija, man nevajag neko teikt un lai jau skatās un izbudinās man sejā smaidīdams un man vienkārši vajag pieaugt un tikt vaļā no neapmierinātības?
Kā sevis cienoša sieviete skatās uz šādām lietām? :)
28
