Man ir viens stāsts no dzīves. Pirms kādiem 7 gadiem iepazinos ar puisi, kurš strādāja par apsargu lielveikalā, kur es piestrādāju par pārdevēju rotaslietu veikaliņā. Aiz gara laika sākām pļāpāt, beigās jau pēc darba gājām apēst kebabus, pastaigāties, iedzert aliņu (tas viss studentu laiks). Sākām intensīvi sarakstīties Facebook, vēstules bija garas un reizēm pat visu nakti sarakstījāmies, kad paralēli mācījos eksāmeniem. Es viņu uztvēru vairāk kā draugu, taču viņam sāka veidoties nopietnas simpātijas pret mani. Beigās viņš palika pārāk uzstājīgs, es no tā darba aizgāju, man uzradās attiecības, kontaktus pārtraucām.
Bet pirms apmēram pusgada es viņu pēkšņi satiku sabiedriskā vietā. Īsi papļāpājām, un es steidzos tālāk. Vakarā mājās aiz neko darīt skrollēju soctīklus, iedomājos, ja jāapskatās viņa profils (nezinu, kāpēc, bet manos FB draugos viņš vairs nebija). Pēc tam uzspiedu arī uz sarakstes un sāku pārlasīt veco čatu ar viņu. Smaidīju pati par sevi un to laiku savā dzīvē. Un te pēkšņi man skrollējot tos ziņojumus, netīšām paslīdēja roka un es piespiedu sirsniņu viņa ziņojumam, kurā bija rakstīts kaut kas par to, ko par dienu darījis, un arī - Bet tu man patīc arvien vairāk. Man bija tāds: ak dievs, nu nē, kāpēc tā notika, un kā to sirsniņu var noņemt???? Izrādās, ka vēstuļu sadaļā nevar noņemt to reakcijas smaidiņu vispār, kā to var izdarīt pie pousta FB laika joslā. Jutos vienkārši debili, sanāk, ka viņš padomāja - pa dienu viņu satiku, mana reakcija - eu, puisis tīri tā neko, un tad caur vecajām zinām un sirsniņām mēģinu dot mājienus. Jāā, tā arī notika. Viņš sāka man rakstīt. Vairākas ziņas un diezgan uzstājīgi. Es padomāju, ka taisnoties "tā sirsniņa bija netīšām", izklausās diezgan stulbi. Vienkārši neko neatbildēju. Ignorēju. Pēc dažām dienām viņš, atbildi tā arī nesagaidījis, uzrakstīja - Tu nu gan esi dīvaina meitene. Pati sūti man sirsniņas, bet pēc tam ignorē.
Šo situāciju izstāstīju arī savam mīļotajam, kopā pasmējāmies, kā gan es tā izgāzos.