Nezinu kā dzīvo Maija, bet Rīdzinieces apraksts būtu otrs gals, kurā nevajadzētu iebraukt.
Dzīve ir dinamiska, dažādos dzīves posmos un situācijās abu pušu ieguldījums var mainīties. Bet uzskatu, ka attiecībās ir jāiegulda abām pusēm, nevis viena puse velk par abiem. Tad attiecīgi, ja jau pirmajā randiņā sievietes pamatattieksme un nelaužamais princips ir tāds, ka viņai nekas nav jādara, bet viss ir jānodrošina vīrietim, vai arī ekvivalenta vīrieša attieksme, ka sieviete ir viņa bezalgas kalpone bez objektīvas spriestspējas, tad kur tur vēl līdz mīlestībai nonākt? Protams, ir visādi izņēmumi, kurus nez kāpēc bieži vien ļoti pieņemts uzskatīt par normu, bet tomēr vajadzētu būt kaut cik reālai attieksmei.