Pat nezinu ar ko un kā īsti sākt, bet nu cerams,ka kaut ko no šitā visa sapratīsiet,jo man ir diezgan grūti izskaidrot šo visu, bet nu ir 2 problēmas..
1. Ik pa laikam piektdienās eju tusēt.. Bet nākamajā dienā es jūtos morāli slikti, pat ne fiziski, bet tieši morāli un es nesaprotu kāpēc.. Ir bijušas reizes,kad ir atgadījušies kaut kādi atgadījumi,kad tiešām arī varbūt tas ir normāli,ka nākamajā dienā ir slikti, bet nu es nezinu.. Jautājums ir- kāpēc varētu būt morāli slikti? Domāju,ka varbūt dziļi zemapziņā slēpjas kāda problēma,bet es nezinu.. Varbūt viena no lietām kāpēc tā varētu būt ir- alkohols, jo nezinu kurā brīdī man uznāca tāds bums,ka es diegzan daudz neko neatceros no tiem vakariem,kad kaut kur eju tusēt, agrāk tā nebija un atcerējos var teikt pilnībā visu, bet tagad vairāk tā nav..tāpēc varbūt uzreiz ir tas morālais,jo nezini ko esi darījis/teicis utt.
2. Neesmu baigā tusētāja/ baigi lielā dzērāja, 1-2x mēnesī varu kaut kur aiziet, ir arī brīži,kad neeju nekur mēnesi vai divus, bet esmu pamanījusi ,ka man diezgan bieži uznāk tādi brīži,kad man ļoti,ļoti gribas iet tusēties.. Pienāk vakars un gribas vienkārši kaut kur iet..Galvā es saprotu -kāpēc tas vispār ir vajadzīgs ja nākamajā dienā ir slikti? Vai tiešām tās dažas stundas naktī ir to vērtas,lai pēc tam būtu slikti? Pamostos nākamajā rītā,kad neesmu nekur aizgājusi iepriekšējā naktī un vienmēr ir tāds- cik gan labi,ka nekur neaizgāju! Pienāk nākamais vakars un galvā atkal ir tāds- cik gan forši būtu tagad kaut kur braukt patusēt.. Es nezinu kāpēc tieši tās domas uz vakariem uzrodas un tieši vakaros ir tā visspēcīgākā vēlme. Es saprotu,ka ir daudz un dažādas citas izklaides, bet man vienkārši gribas dzert un iet ballēties un nezinu kā tādos brīžos sevi (savaldīt?)..