Dzīve pirms un pēc bērna

Mainās jau loģiski viss. Bet uz labo pusi, vismaz es to tā uztveru.
Grūti ir pirmie mēneši, tas vienkārši ir jāpārdzīvo un viss. Ja ir omas kas palīdz vispār ideāli, vai ja var atļauties aukli arī labi, par sabiedrisko dzīvi nav jaaizmirst. Mēs gan ceļojam, gan apmeklējam pasākumus, arī atpūta divatā sanāk utt, protams viss ir jāplāno laicīgāk bet es to ka problēmu neuztveru.
Izmaksas lielākas arī ir tik sākumā, jāsapērk viss vajadzigais pirms bērns dzimis, pēc tam tie ir pamperi un ja vajadzība tad piena maisījumi, tas dārgākais, pārējais sīkumi. Arī drēbes sākumā būs daudz jāmaina jo ātri augs un drīz vien konkrētais izmērs nederēs, bet pēc gada vecuma jau der viss ilgāk. Tagad bērnam 2 gadi, nekādas īpaši jūtamas izmaksas dēļ viņas nav...

Protams, mainījās ļoti, jo, kamēr bērns nesāka iet dārziņā, ar bērnu biju kopā praktiski 24 stundas diennaktī. Protams, reizēm izskrēju kaut kur arī viena - brīvdienās vai darbdienu vakaros, kad vīrs bija mājās. Bet mums nebija un nav neviena palīga, tiekam galā tikai divi vien.
--
Bet citādi uzskatu, ka daudz foršāk ir tagad, kad esam vecāki, jo bērns sniedz neizsakāmu prieku. Un tā mīlestība, ko jūti pret savu bērnu un ko saņem no viņa ir nenovērtējama.
--
Nezinu, kā sapratu, ka esmu gatava. Vienkārši vienā brīdī sapratu, ka gribu būt mamma.
--
Izmaksas neskaitu. Droši vien, ka pieauga, bet, ja ņem vērā, ka pats tērē mazāk (jo nav laika izklaidēm, nevajag pirkt lietišķu apģērbu darbam), tad viss līdzsvarojas.
--
Cik iztērēsi bērnam, ir ļoti atkarīgs no pašas. Apzinos, ka bērns iztiktu ar daudz mazāk mantām un apģērba, ja vajadzētu, bet man patīk un ir iespēja nopirkt, tāpēc arī to daru.

Es jau vairs neatceros, kā bija pirms. :D Dzīve, protams, izmainās - bet viss jau atkarīgs no katras situācijas atsevišķi. Citiem, kad piedzimst bērns, šķiet, ka dzīve beigusies, bet citam - tikai sākas. :) Fiziski grūtāki ir pirmie 3-4 gadi - pēc tam jau bērns kļūst patstāvīgāks un brīvā laika atkal kļūst vairāk. Arī izdevumi katram ir citi. Viens pērk dārgu gultiņu un pie šuvējas pasūta mājas dizainam pieskaņotu gultasveļu, citam atkal tie šķiet lieki izdevumi un pietiek ar radu atdoto gultiņu un citām lietām utt. Pašā sākumā lielākā izdevumu daļa ir pamperi un bērnu pārtika (ja nebaro ar krūti), nu, varbūt vēl kvalitatīvs autokrēsliņš, virsdrēbes. Viss pārējais nemaz tik daudz neizmaksā, ja ņem vērā, ka zīdainim ir vienalga, kas viņam mugurā un kādos ratos viņu stumj.

Man arī aktuāli, ar interesi sekošu līdzi diskusijai. Pagaidām pēc maniem novērojumiem izdevumi ir ļoti, ļoti atšķirīgi. Ir tādi kam visu vajag jaunu un dārgu, bet citi, piemēram ratus, barošanas krēsliņus sameklē labus un mazlietotus un ietaupa naudu. Viena zināma ģimene bērnam tikai brendus pērk jau no bērnības apģērbam, protams, ka viņiem tas sanāks dārgāk nekā pirkt to pašu parastā veikalā. Vieniem draugiem bērniņš bija dikti alerģisks, ka mamma gandrīz neko nedrīkstēja ēst, nācās pāriet uz maisījumiem, no kuriem gandrīz visiem arī bija alerģija, līdz ar to aizgāja ļoti daudz naudas uz maisījumiem, no kuriem nevienu neizlietoja līdz galam, jo bija alerģija. Salīdzinājumam - zinu jauno ģimeni ar vairāku tūkstošu ienākumiem, kuri čīkst ka ir bērns ir dārgi un nav naudas, bet paši pērk jaunus ratus ik pa pāris mēnešiem (dārgus protams). Un tad ir ģimene, kur abi vecāki strādā celtniecības veikalā, kopā labi ja tūkstoti salasa pa abiem, bet spēj nodrošināt abus bērnus ar visu nepieciešamo, visi ir paēduši un apģērbti. Nemaz nerunājot par bērnu sūtīšanu dārgajos pulciņos (hokejs, teniss, sporta dejas utt.), kad īsti nevar to atļauties un pēc tam gaužas, cik bērnu uzturēšana dārgi izmaksā.
.
Pati domāju kokvilnas bodijus pirmajam laikam utml.sapirkt UK (Primark, Asda, Tesco) , noteikti būs lētāk. Katrā ziņā izmaksas ir ļoti atšķirīgas no vecāku pašu uzskatiem, kā arī no bebuča veselības stāvokļa un alerģijām.
Ja jūs jau šobrīd dzīvojat jo algas līdz algai, tad uzskatu, ka būs grūti pavilkt vēl vienu ģimenes locekli, bet, ja paliek pāri naudiņa, ko nolikt uzkrājumiem, domāju, ka būs ok un vari tik ļoti nesatraukties.

Viedoklis no malas, beisklī daudzām manām draudzenēm tagad ir sīkie, ar dažām es neesmu runājusi normāli nu jau ap gadu....jāaaa....jo viņām NAV laika kā pirms, sīkais apēd visu laiku.
Zinu vienu , kas reāli ar to nevar samierināties,jo adios viņas dzīvei , atklāti nav teikusi, bet var just ka grauž viņu.

Nemaz nav laika sarunai? Kamēr zīdainis, vispār nav problēmu. Staigā ārā un var pļāpāt. Protams, lielāks bērns ir prasīgāks, jo kādā brīdī viņš grib parunāt, citā paspēlēties. Bet nav jau tā, ka nevar atrast laiku sarunai. Tā, manuprāt, ir tikai nevēlēšanās.

Par to ka nav laika nekam....tur vairāk ir problēma tajā, ka nav blakus normāls partneris kas atbalsta un palīdz. Normāli ir ja vīrs palaiž sievu ari atpūsties un pieskata bērnu...jo nu kamoon...nestrādā jau viņš 24/7.
Tāpat grūtāk ir ja nav neviena palīga vispār...omas vai piem māsa. Un beigu beigās...ja tiešām gribētu kkur doties un atpūsties, vienalga viena vai ar vīru, var tak paņemt to aukli uz pāris stundām, nemaksā jau tas kosmosu.
Te nu tiešām viss ir atkarīgs no paša attieksmes vispār pret dzīvi.

Protams, ir arī mammas, kuras, kad bērns piedzimst, negrib viņu ne ar vienu dalīt, un nemaz neilgojas pēc agrāko draudzeņu sabiedrības. Un arī intereses jau ir citas - vairs nav tik daudz kopīgu tēmu. Bieži vien, kad dzimst bērni, tad mainās draugu loks. Citas mammas savukārt turpina gandrīz tādu pašu dzīvi kā agrāk - izmantojot vecvecāku/ vīru/ aukles palīdzību. Taču, kamēr bērns nav piedzimis, galīgi nevar spriest, kura tipa mamma būsi tu... Bieži vien, piedzimstot bērnam, daudzas māmiņas atrod sev ratu pastaigu biedrenes savā rajonā, ar kurām arī pēc tam turpinās draudzība, kad bērni paaugušies.

Pēc bērnam piedzimšanas tu paliec par mammu un tev ir jauna loma , tev ir uzdevumi , tu arī maini savu domāšanu ,bērns prasa daudz laika ,protams kad piedzims līdz pirmajiem 5 mēn Tu iesmiesi , tur taču nekas tāds nav ,bet tad sāksies viss ,protams vecākiem nav viegli ,būt bet tā ir laime. Redzēsi ,kad neīstie cilvēki atkritīs , tie cilvēki kuri paliks vērtē tos augsti ! Privatā dzīve varbūt mazliet sašķobīsies ,bet tāpēc mums ir dotas runas spējas lai risinātu .

protams kad piedzims līdz pirmajiem 5 mēn Tu iesmiesi , tur taču nekas tāds nav ,bet tad sāksies viss

Nu nez, man tieši pirmie mēneši likās grūti, pēc tam pieradu un viss likās easy, palika tikai interesantāk.

Pirmkārt, bērni ir ļoti dažādi! Iesmēju par Annie komentāru, kā var nebūt laiks kamēr zīdainis. :-D Mana dāma līdz 6 mēn ratos īsti negulēja, arī tā var būt.. tad kāds tur laiks sarunām :-D
Manuprāt, viss atkarīgs no palīgiem un no tā cik gatavi kā vecāki esat bērnam. Es biju ļoti nobriedusi, ka vēlos, tāpēc nešķita tik traki, ka pirmajos 3 mēn man dzīves praktiski nebija. Pēc tam vēl pamanījos uzrakstīt bakalauru, tā kā ar laiku nav tik traki.
Par palīgiem gan, mēs vēl ar vīru neesam bijuši nekur divatā.. tas noteikti pietrūkst.
Grūti jau ir, bet mīlestība pret bērnu atsver visu un savs bērns tiešām ir vislielākā dzīves laime (l)

Piekrītu peekaboo, man arī pirmie bija visgrūtākie, jo bija kolikas, daudz raudāja vai čīkstēja, ka grib opā, pati neaizmiga, neņēma ne pudeli, ne knupi utt.. līdz ar to ilgāk par 2h nevarēju izrauties, jo krūti jau gribās mazajam. Tagad bērnam vismaz savas intereses un dzīvojas savā nodabā :-) ka varu izdarīt savas lietas paralēli :-)

Katra jau mēs runājam no savas pieredzes. Mans ratos gulēja, mājās praktiski nemaz. Un tikai tad, ja gulēju blakus.

Annie, un mājās tev bija laiks sarunām? Man arī dāma mājās gulēja/guļ tikai tad, ja es esmu blakus. Kādas vēl sarunas, kamēr guļ. Protams, katrai sava pieredze, tapēc stāstu, ka var būt problēmas, ka nav laika! Lai nav ilūziju, ka brīvā laika ir gana daudz. Jo nekad nevar zināt kāds bēbis trāpīsies..

Nu līdz 5 mēnešiem ,nekas tāds dižš nenotiek
Pēc pieredzes tie bija grūti jo zobi , tempretūra , kad izveseļojas , potes un atkal tempretūrā , visi nav vienādi dalījos ar savu pieredzi !!!!!!!!!!!

Turklāt dzemdības ar var nebūt gludas , varbūt ķeizars ,varbūt plīsumi un varbūt pat divi var piedzimt. Taka jā, nevajag dzīvot ilūzijās , bērni ir dažādi un ir bērni mierīgi ,pūces ,visādi ,bet katrai mammai viņi ir mīļi. Un bērns ir laime neskatoties uz negulētam naktīm un visu parējo ar ko nākas saskarties.

Vēl kāda lieta, ar ko jārēķinās - bērna slimošana, uzsākot dārziņa gaitas. Ir bērni, kuri pirmajā gadā dārziņā pavada labi ja pusi no visa laika. Bet - tas ir normāli. Mazam bērnam ir normāli slimot reizi mēnesī, jo imunitāte tikai vēl briest. Nu, protams, ja ir vieta tajā dārziņā - taču tas atkal ir cits stāsts. Jāsaka, ka aukles un privātā dārziņa izmaksas ir nākamie lielie tēriņi, kad beidzas zīdaiņa periods. Nu, protams, ja nav aukļu starp omītēm un citiem tuviniekiem.

Arī manas skatījums no malas. Draudzenei piedzima meitiņa. Tuvumā vecvecāku nav kas pieskatīs, vīrs strādāja lai nopelnītu iztiku. Tā arī bija ka viņa mājās sēdēja un ārā nekur netika. Viņas meitiņa bija ļoti prasīga, tikai visu laiku rokās, kā noliek gultā tā augšā un raud. Tagad kad ir paaugusies un mamma atpakaļ darbā tad arī viņai nav laika, jo pa dienu strādā, vakarā bērns no bērnudārza jāizņem. Viņa ir niķīga, ja ņem līdzi uz kafejnīcu tad ātri sāk raudāt un teikt ka grib mājās. Divatā viņi kaut kur iziet labi ja reizi mēnesī un tas tikai tad ja ome var no Ventspils atbraukt pieskatīt. Protams omei arī pašai savs darbs un nevar tā skriet, vajag sarunāt. Par naudu viņa nesūdzējās, bet varēja redzēt, ka drēbes vairs nav tik šikas kā agrāk. Un ja agrāk pieaudzēja matu, tad tagad tikai sapņo par tādiem.
Manuprāt bērns uzliek ļoti lielus ierobežojumus. Nav kā agrāk ka vari izdomāt- ev gribas uz kino aiziešu, paņem paskaties seansa laiku un ej. Tagad tev ir gribas uz kino, bet nevar, jo vajag kādu ,kas pieskata bērnu, vai jāiet uz multeni, nevis uz jauno šausmeni. Kā arī finanses. Citas saka ka nav izdevumi, bet ir. Tas tomēr ir vēl viens cilvēks tavā ģimenē. Ja nu viņam kādas veselības problēmas? Es pat savu vēl vienu paņemto kaķi jūtu budžetā.
Ir jābūt gatavam no daudz kā atteikties, bērnam ienākot ģimenē. Citiem, mīlestība un rūpes par bērnu attaisno visu upurēto, bet citiem ne. Manā gadījumā bērns nebūs vēl vismaz 5 gadus, jo gribu būt brīva un man ir kaķi :-D

Kad gulēja mājās, tad tas bija laiks man - lasīju grāmatu vai dzēru tēju. Bet droši vien, ka citā istabā un klusiņām var jau pļāpāt arī tad. Sevišķi, ja bērnam nav tramīgs miegs.
--
Paziņa sūca grīdas, kamēr bērns istabā gulēja, tā ka, redz, var arī tā. Viņas bērnam netraucēja skaņas.

galvenā izmaiņa tiešām ir laiks, tā plānošana un tērēšana/pieejamība. ja nav pieskatītāja vai nevar atļauties, tas ir 24/7 darbs. arī ja ir pieskatītājs, tas ir jāsarunā kādu laiku iepriekš, ja vien jūs nedzīvojat vienā mājoklī ar no mājas nekad ārā neejošu, bet pietiekami žiperīgu, lai jebkurā brīdī pieskatītu bērnu, būtni :D
izdevumi ir ļoti stiepjams jēdziens un katram dažādi.