Labs ir ar tām provokācijām, ne jau visi kačalkas apmeklē selfiju bilžu uzlabošsnai, bet par cik tēma par değenerēšanos un sekām, internets versus sekas reālā dzīvē, tad ar baudu uzrakstīšu šo to.
Reiz bija viens labi akadēmiski izglītots pašaizsardzības teorētiķis, labi zināms attiecīgās aprindās. Bailēs par savu dzīvību nabadziņš ieguva pat ieroča nēsāšanas atļauju.
Augstā izglītība ar teicamām sekmēm viņam ļāva apliet citam pauri ar minerālūdeni, bet kad šis to sagrāba aiz apğērba ( ak Dievs, cik dzīvībai bīstama situācija, taisni gals nāk klāt, vai ne? ), smagi un tūlītēji apdraudētais inteliğents ar brīvām rokām ( tūlīt sekos turpinājums nianses svarīgumam ), drebot par nāves draudiem, atrada laiku lai izvilktu no maksts pistoli un ( sic!) atvilktu aizslēgu lai ievadītu patronu stobrā ( pēc likuma privātpersonas nedrīkst nēsāt pistoles ar patronu patrontelpā ) un pagrieztu ieroci pret " dzīvības apdraudējumu", tad nospiestu mēlīti 4 reizes.
Tiesā vēl dievojās, ka tā esot pašaizsardzība.
Kamēr realitātē tik unikālai personai vajadzēja saprast, ka vienreiz nospiežot mēlīti, skaisti gaudojot un raudot tiesā, izredzes uz piecīti būtu lielas, " dvīnis" viennozīmīgi sagādātu daudz vairāk, bet četrinieks, nu vajadzēja zināt, ka četrinieku automātā izpildīt netrenē pat specvienībās un tiesa to lieliski zina.
Urlopātisks mazizglītoto neparanoisks risinājums, daudz ātrākā tempā īstenojams, būtu nemaz nemēğināt kaut ko dabūt no kabatas/ maksts, bet izlauzt tvērienu ar rokām. Ko arī starp citu māca darīt automātiski, vismaz 3 variantos.
Teorija versus tupa prakse = starpība 17 gadiņi čokā.