Sveikas
Sanāca diezgan liela problēma. :(
Man ir puisis jau vairāk kā 3 gadus, mīlam viens otru, cienām, mazliet arī pakasamies par sīkumiem, bet nekā tāda nopietna, lai rastos tas par ko stāstīšu.
Pirms pusgada sāku strādāt uzņēmumā, kur ar laiku mans priekšnieks sāka izrādīt simpātijas pret mani. Tas šķita diezgan neprofesionāli no viņa puses, sūtīja ziedus, kartiņas, aicināja uz vakariņām utt.
Pirms dažām dienām ar puisi sakasījos, ka viņam jābrauc nedēļas komandējumā uz Somiju, tajā laikā mums bija ieplānota atpūta divatā, jo ir mūsu 3 ar pus gadu jubileja. Viņš to nekādā gadījumā nedrīkstēja atcelt. Biju ļoti sacerējusies un čuš, nekā. Nav tā ka viņam ļoti bieži kaut kur jābrauc, bet tagad tā patrāpījās.
Diezgan pārdzīvoju, kaut gan īsti iemesls tam nebija, jo varējām jau vēlāk nosvinēt.
Aizgāju uz darbu diezgan škrobīga, kur mans priekšnieks atkal priekšā. Nezinu kas notika ar mani, bet ļāvos aicinājumam, gribēju ieriebt vai vēl nezko savam puisim. Piekritu aiziet vakariņās ar priekšnieku. Tad nezināju, ka tik ļoti to nožēlošu vēlāk. (s)
Vakara gaitā iespējams par daudz iedzēru vīnu un piekritu doties pie viņa uz mājām, (viņš 9 gadus vecāks). Un tad jau varat nojaust kas notika tālāk.
Tagad visu šo rakstu raudot, un apzinos ka šis ir uz mani un jūtos nenormāli vainīga. Man nav ne jausmas kā visu varu par labu vērst. Pret priekšnieku man simpātiju nav, īsti neko nejūtu pret viņu.
Vai jums tā ir gadījies, ja ne vismaz domas uz brīdi?
Šodien mans puisis ielidos un nezinu ko darīt. Teikt viņam vai neteikt, ja pateikšu nezinu vai spēšu viņam acīs skatīties, ja neteikšu tas mani sagrauzīs no iekšas.
Lūdzu palīdziet!
9
