patricija4, paldies par Tavu viedokli un plašo izklāstu. Tiešām interesanti palasīt. Un atvainojos, ja mans pirmais komentārs izklausījās mazliet uzbrūkošs. Dažreiz pat nevēloties spēju izklausīties uzbrūkoša un dusmīga. Katrā ziņā, tiešām interesanti redzēt kā vienu valsti dažādi cilvēki uztver pa savam. Jāsaka, ka es šajā ziņā esmu cilvēks, kurš vienmēr dzīvē vadījies pēc emocijām. Savulaik, ilgu laiku ceļodama apkārt, meklēju kaut kādu sev nesaprotamu sajūtu. No Latvijas devos prom ne finansiālu apstākļu dēļ, bet tāpēc, ka tīri enerģētiskā līmenī tur nejutos labi. Tikpat smagi jutos, kad kādu laiku padzīvoju Londonā. Teorētiski viss bija labi, taču emocionāli jutos iztukšota, visu laiku cīnījos ar sajūtu, ka neesmu savā vietā. Kad dzīve aizveda uz ASV, sākums bija ļoti grūts. Pat negribas atcerēties. Tā bija iekšēja cīņa ar sevi, bailes no nezināmā, bailes no tā, ka esmu tik tālu no ģimenes, bailes no tā, ke nezinu vietējos likumus, ka esmu gluži viena ar savām bailēm un fobijām. Tai pat laikā manas bailes atsvēra sajūta, kuru tik ilgi biju meklējusi, bet beidzot atradusi - jutos atvieglota, emocionāli mierīga. Jā, laimīga. Kad iepazinos ar savu draugu (nu jau vīru), sapratu, ka esmu šeit uz palikšanu. Protams, šajā pasaulē nepastāv tāda viena laimes zeme, kurā viss būtu ideāli. Taču mans pluss laikam ir tas, ka šo dzīvi dzīvoju, tā teikt, staigādama pa mākoņiem. Vispār esmu baigais sapņotājs, laikam tāpēc neredzu tās problēmas sev apkārt, kuras, protams, ir. Strādāju no mājām. Pavisam nesen piepildīju savu sapni un iegādājos dzīvojamo treileri, lai šogad varētu sākt apceļot štatus. Laikam tāpēc tik ļoti neredzu šeit valdošās nekārtības, problēmas likumdošanā vai sabiedrībā, jo lielāko savas dzīves daļu pavadu savu tuvāko draugu lokā, savā mazajā pasaulītē. Dažreiz jau smejos, ka laikam mans iekšējais hipija un bohēmista gars ir tas, kurš ļauj lidināties pa mākoņiem, ignorējot problēmas. Bet varbūt pat labi, ka tā, citādi tādam cilvēkam kā man, būtu grūti izdzīvot šajā skarbajā pasaulē, ja nebūtu manas rozā brilles aiz kurām aizslēpties. :) ASV noteikti jūtu kā savu valsti, kurā vēlos nodzīvot atlikušo dzīvi, taču ir interesanti palasīt kā citi redz, uztver, jūt šo vietu. Tas tikai pierāda to, ka mēs, cilvēki, esam ļoti dažādi un tikpat dažādas ir mūsu domas, iekšējā pasaule un tas, kā redzam pasauli sev apkārt. Paldies, ka padalījies ar savu viedokli!
P.S. Veseļojies! :)