Ai, cik skaistas atmiņas par Zaķa pieminētajiem Avotiem! Nu jau gadus trīs tur nedzīvoju diemžēl, bet ļoti, ļoti patika tas rajons. Zaļš, kluss, foršs. Vasaras vakaros ar ričuku uz nakstirgu bija klasika. Pat vispār šķita, ka no turienes visa Rīga bija rokasstiepiena attālumā. Un blakus esošais Grīziņš, kas līdz ar Ghetto kļuva sakoptāks, Trīs vīri, nu jau arī Ezītis tur esot. Mums arī biia skaists, zaļš iekšpagalms. Un pavasaros smaržoja Ģertrūdes ielas liepas...
Ai, kā sirds sasāpējās. Kā gribētos tur atkal dzīvot!(l)