baznīca

mauwi, ne jau no Dieva baidās, bet no tā, ka nav kā pierasts - ēka ar krustu uz jumta, “pierastā” atribūtika, rituāli, sveces, ērģeles u.tml. Nedomāju, ka man tas bija jāskaidro...
Un mani fascinē, ka cilvēki, kuri vispār par kristietību neinteresējas un Dievam netic, par baznīcām zina tikai labi, ja no vēstures grāmatām (ja vēl skolas vielu atceras), tomēr visskaļāk spraucas ar savu viedokli, ka tā vai šitā draudze IR sekta; pat ne reizi nav tādu apmeklējuši vai atvēruši bībeli par to palasīt... :-D Šīs itkā “jaunās draudzes” nav nemaz jaunas. Diez kā pirmsākumos izskatījās kristiešu saieti?.. Bez tam, es jau minēju - ārzemēs tādu ir daudz un nevienu tas nebiedē. Tikai Latvija un Krievija šūmējas mēdījos par “sektantiem”, kuri skaļi lūdzas un uzvedas neadekvāti... Un sabiedrība labprāt pieņem šo visu, jo tā raču interesantāk - var mēles patrīt.

arī kristietisms bija sekta sākumā :)
bet nu, kristietismam ir baigi stiprā frančīze. tāpēc tām paaudzēm un vēstīm nekas pārāk nesanāk. grūti iedomāties, ka kāda no šīm sektām varētu baigi strauji augt (luterānisma gājiens bija samērā straujš).
īstā ticība ir totēms, vēja māte un zibens dievs :D viss pārējais ir cilvēku sārņi. :D

30 gadi, kaut 50 gadi vēstures griezumā ir 'jaunas'. un nesauc ASV par kaut kādām visaptverošām ārzemēm. jā, ASV ir pilnīgi citāds stāvoklis, kas diezgan loģiski, ņemot vērā kāda cilvēku putra tur ir un kāda ticības brīvība. teorētiski tās tik un tā ir sektas -- visi baptisti, prezbiterāņi utt, tikai senākas.

Neons Neinteresē, jo nav tur kam interesēt. Kāds sacerēja pasaciņu un visi tic :-D. Bet nu labi tas nav galvenais. Nu par sektām lielākoties viņas sauc, jo tur notiek visāda garu izdzīšana, mistiskie rituāli utt.
Un kas ir tās ārzemes? ASV kur tiem viss liekas normāli? Cik esmu runājusi ar cilvēkiem no Skandināvijas kur vispār ticīgo skaits ir mazs tad viņi jau pareizticīgos uzskata par sektantiem.

Es nekur neminēju ASV, ja kas... Ne tikai ASV, bet arī Eiropa, Austrālija u.c.

..jau pareizticīgos uzskata par sektantiem.

Tāpēc jau teicu, ka fascinējoši, kad cilvēki, kuriem gar kristietību nav nekādas daļas un intereses, tomēr uzstājīgi pauž savu viedokli... Ja reiz nekam netic un kristietību uzskata par “pasaciņu naivajiem prātiem”, kāda tad daļa vai tā vai šitā konfesija/draudze ir vai nav sekta?... Tādā gadījumā, lai būtu pareizi, visas reliģijas/konfesijas/draudzes/filozofijas ir jāsauc par sektām, jo pamatā jau būs tas, ka viss , ko tur māca, ir “pasaciņas”.

nu jā , Austrālija. tas pats iemesls.
par Eiropu -- kurā Eiropas valstī ir pilns ar sektām, kas tiek visur reklamētas, aprakstītas un slavētas?

Patiesībā cik cilvēku tik viedokļu un neviens nav nepareizs! Tikai manuprāt tie, kas tic Dievam nevar citiem to pielikt darīt un tie, kas netic nevar atkal ticošo priekšā noliegt Dievu! Katra cilvēka brīva izvēle! Man vienmēr paliek atmiņā Mesas vārdi- Kad pakaļa svilst Dievam uzklausīt pienākas, bet, kad viss labi pateikties piemirstas.

Neons Vispār jā, visa reliģija ir sekta, pateici labu domu.:-D
šis ir forums un nevienam uzstājīgi nebāžu virsū savu viedokli. Es taču nesaku ka esi muļķis ja tici kaut vai spageti monstram. Tici kam gribi arī sektai.
Nu Skandināvija ir augsti attīstīta un tāpēc viņi netic un sen no tādam lietām ir nodalījušies. Tikai Latvijā dēļ kaut kādiem mācītājiem neapstiprināja Stambulas konvenciju.

Nezinu par reklāmām un apakstiem mēdijos. Par to nekad neesmu interesējusies īsti. Savulaik studēju Vācijā, dzīvoju kojās - runājām visādas tēmas ar studentiem no kojām. Blakus istabiņā dzīvoja musulmanis no Libānas, otrā pusē - ķīnietes. Bija arī vācieši, francūži, amerikāņi un ukraiņi. Kristīgās tēmas tika apspriestas gana daudz un no dažādiem aspektiem un pieredzes. Un vairs neatceros kā, bet mani uzaicināja uz kaut kādu vietējo draudzi (uz ielas, šķiet). Aizgāju, paskatījos - viss tas pats, kas “Prieka Vēstī”, piemēram.
Vēlāk pārvācos uz Kanādu. Speciāli meklēju te draudzes, pie kurām biju pieradusi Latvijā. Atradu, apmeklēju. Viss tāds pats. Neredzu par ko tāds sašutums šeit forumā bieži vien lasāms šīs tēmas sakarā...

Ticu augstākam spēkam, kaut kādā mērā ticu liktenim, bet nepārspīlējot; vairāk uzskatu, ka jādara pašam. Cenšos paļauties uz savu intuīciju. Taču es drīzāk uzskatu, ka augstāks spēks ir katrā no mums.
Bet man no sirds riebjas visas reliģijas un ar reliģijām saistītās padarīšanas! Nekad nesapratīšu, kā cilvēki var apmeklēt baznīcas vai sektas. Man tas šķiet briesmīgi tumsonīgi, īpaši, ja to dara jauni cilvēki - tic kaut kādam stāstiņam par Jēzu un Muhamedu; nu labi, pieņemsim, ka tādi cilvēki eksistēja, bet nesaprotu, kāpēc viņi ir jāpielūdz. Tad vēl pievēršas kaut kādiem izdomātiem rituāliem. Es saprotu, ka to darīja 200 gadus un senākā pagātnē - tā bija sava veida socializēšanās. Bet mūsdienās tā ir tumsonība. Ak jā, piebildīšu, ka gan vēsturisko, gan reliģisko literatūru esmu lasījusi ļoti daudz un zinu, ko runāju.
Dievam nepateicos, neslavinu, nedziedu un rituālus neievēroju, un citiem neiesaku. Ceļojumos ļoti nepatīk iet dievnamos. Eju tikai tad, ja tas tiešām ir pasaules mēroga kultūras piemineklis, lai bagātinātu savu kultūras pieredzi un zināšanas, bet vispār jūtos tur ļoti neomulīgi.

Tātad:
Ir galvenā baznīca (katoļi), no kuras atdalās dažādi atzari ,šos atzarus tad arī sauc par sektām. Sen senos laikos, kad Luteronkuls piestiprināja pie durvīm savu depešu, arī luterāņi bija sekta, vēlāk tā izveidojās par atsevišķu baznīcu (luterāņiem). Tāpat arī tagad visas kreisās draudzes - Jaunā paaudze, Jehovas liecinieki, Prieka vēsts utml. ir sektas, kuras var kļūt par atsevišķu baznīcu.
Paralēli kristiešu baznīcām ir arī pasaulē islāms, budisms utt. Visas tās reliģiskās organizācijas un draudzes, kas veidojas, piemēram, uz islāma pamata, sauc par sektām.

mauwi, konkrēti tu varbūt arī nesaki, ka tie, kuri tic, ir muļķi, bet te ir arī citi, kuri tiešā tekstā to saka gan. Es gan iesaistījos diskusijā ne jau tāpēc, lai runātu par ticību Dievam. Vairāk akcents bija par “sekta vai ne sekta” tēmu.

mauwi, konkrēti tu varbūt arī nesaki, ka tie, kuri tic, ir muļķi, bet te ir arī citi, kuri tiešā tekstā to saka gan.

Mes visi zinam, ka tas ir nepelnits kompliments ticigo virziena:) Lidz mulkiem vel japaaugas:)

pareizticīgos uzskata par sektantiem.

Gruti nepiekrist:)

Ticu. Baznīcu neapmeklēju. Esmu ticīga, bet ne reliģioza.
Tajā pašā laikā neizprotu naidu pret baznīcām. Zinu daudzus cilvēkus, kam iesaistīšanās draudzē ir palīdzējusi sakārtot dzīvi. Ir daudz sliktākas vietas, kur atrasties. Ja nepatīk, neej. Tā ir katra brīva izvēle un privāta darīšana.

Tajā pašā laikā neizprotu naidu pret baznīcām.

Preferencu esamiba, pedofilijas tolerance, radnieciskas attiecibas ar terorismu...

labi, ja mūsdienās ticība onkulim, kas reizē ir tēvs, dēls un svētais gars, bārdainam allāham, dievam ar ziloņa galvu utt, dvēseļu pārdzimšanai, ticība pūšļotājiem, homeopātijai, alķīmijai, astroloģijai nav muļķība, tad kas tas ir? viedoklis? pārāk skanīgs vārds kam tādam

Ticību astroloģijai vēl teorētiski var kaut kā saprast, jo ir zinātniski pierādīts, ka zvaigznes un planētas eksistē, tāpat neviens nenoliedz mēness ietekmi uz zemi paisuma un bēguma veidā.
Bet reāli patiesi ticēt, ka Jēzus piedos tev visus tavus grēkus, ja tu viņam to lūgsi, ka Jēzus augšāmcēlās un tagad dzīvo debesīs, ka Jēzus reāli atdzīvināja miroņus, un ka pēc nāves tu nonāksi paradīzē un satiksi tur Jēzu - tur tak galva jāārstē. (t) Mūsdienu informācijas laikmetā!
Konkrēti kristietība daudzus gadus valdīja pār eiropiešu prātiem, mums ir palikuši lieliski kultūrvēsturiski pieminekļi un tā principā ir ietekmējusi Eiropas kultūras attīstību; protams, pārzināt kristietības vēsturi = pārzināt daļu no Eiropas kultūras, tas nozīmē - būt informētam par vēsturi. Bet TICĒT, PIELŪGT, SLAVINĀT - tas taču ir pavisam kaut kas cits.

Patīk, kā Neons bāž acīs, ka ārzemēs šis un tas. Es tieši priecājos, ka Latvijā tā reliģija nav tik izteikta, kā visādās Polijās utt. ļoti reliģiskās valstīs. Uzskatu, ka šī ir vēl viena joma, kurā mums vajadzētu ņemt piemēru no Skandināvijas. :)
Cik dzirdēts no pazīstamajiem reliģiozajiem cilvēkiem, tad ir sakarīgāki un mazāk sakarīgi mācītāji. Tad nu tā aiziešana reizēm paklausīties kādu sakarīgāku mācītāju baznīcas atmosfērā ir tāds kā pasākums, ne tik daudz baigā pielūgšana.
Man nav baigā pieredze ar reliģiju, bet esmu novērojusi, ka daži no reliģiozajiem cilvēkiem nekādi baigie saulstariņi nav - ar prieku noliek citus cilvēkus, it sevišķi tos, kas netic dievam.
Bet, jā, vairākas lietas man izraisa wtf, kaut vai šī pati pedofīlija, aizliegums katoļu mācītājiem precēties, grēku izsūdzēšana un pēc tam viss labiņi jaukiņi. Nu whaaat.

ja mūsdienās ticība onkulim, kas reizē ir tēvs, dēls un svētais gars, nav muļķība, tad kas tas ir?

Kristietiba ir viens dievs. Saskana ar ta sauktajiem svetajiem rakstiem dieva upuris ir absoluts fake:) Ja sakotneji ir zinams par happy end, to nevar nosaukt par upuri.