Produkti arī dažādi mēdz būt un diezin vai meitene, kura grib lai puisis sedz viņas dzīvokļa komunālos lētu pārtiku pirks.
Kas attiecas uz bomžiem un nebomžiem, arī ar labu karjeru sākumā nauda neplūst pa reni.
Draudzene 2007 ajā pabeidza juristu bakalaurus, viņai gan jau bija pieredze ofisos ar lietvedību, bet ne nozarē.
Atrada darbu labā kantorī, alga gan nebija liela, pildīja juriskonsulta asistentes un lietvedes pienākumus, palīdzēja birojadminei. Ğērbties vajadzēja labi, uz darbu vajadzēja braukt ar savu veco auto jo sabtranss viņas dzīvesveitai patālu. Cilvēks skaitīja katru santīmu, krāja mağistra studijām jo viņa redzēja, kāda reakcija ir uz kādiem CV, kuri ienāk firmā, kādas ir kolēğu algas utml.
Nereti viņa no manis aizņēmās naudu degvielai pirms algas dienām. Liekas neticami, prestižas firmas juriskonsulta asistente/ lietvede spiesta aizņemties degvielai, tik skaistās drēbēs ğērbusies. Veikalā pirka vislētāko maizi un makaronus, starp citu.
Iestājās mağistra programmā, maksāja par studijām, ļoti pieticīgi nodzīvoja 3 gadus pēc bakalaura grāda iegūšanas.
Toties tad viņu sāka saukt uz intervijām tur, kur agrāk pat nereağēja uz CV. Pieredze normālā firmā 3 gadi, mağistra grāds tomēr daudz ko deva. 2010 ajā ar darbiem bija kā bija, bet viņu pieņēma laba firma, pēc vēl 4 gadiem viņa sāka patstāvīgi konsultēt palielus biznesa klientus. Alga ap 2014 gadu jau bija normāla, tātad 7 gadi pēc bakalaura iegūšanas alga vēl nebija normāla. Tātad 29 gadi un beidzot normāla alga, vairs nav jāknapinās un var pat krāt ceļojumiem, pensijai, nopirkts beidzot jēdzīgs auto, jau izmaksāts.
Puišiem tajās firmās klājās tāpat izaugsmes termiņos un algu apjomā / tā izmaiņās.
Tātad, lai cik profesionāls cilvēks, zaļie nevar naudu neskaitīt, vienalga, ar pamatskolu vai mağistra grādu viņi ir, tikai maska, čaula darba dreskodam, tusiem utt obligāti jānotur, vienalga, kaut ledusskapis mājās tukšs un degvielai reizēm jāaizņemas.