Sveikas!
Laikam pat nezinu kadel rakstu seit, bet laikam ir sakrajies parak daudz uz sirds un paliek gruti, tadel velejos paklausities ka no malas izklausas mana "problema" un varbut kada var dot man jaunu skatupunktu saja situacija.
Dzivoju otra pasaules mala jau 5 gadus(ja precizi tad ASV un vieta kur ir parsvara tuksnesis). Esmu kopa ar fantastisku virieti - precejusies, esmu atradusi darbu, kas piepilda manu ikdienu un algas zina ir nedaudz virs Latvijas videja, bet patiesais iemesls esmu seit vira karjeras del, vinam ir lieliska karjera un vinam ari loti patik si vieta. BET es esmu ta tipiska latvijas meitene - es milu dabu, vakara miglu un pusnakts sauli, es milu ari garas un tumsas ziemas un katru sturiti Vecriga un laukos. Es ilgojos pec savas gimenes un draugiem un visa pareja. Es tik loti gribetu to vienkarsako dzivi majas, bet es ari loti velos visu labako savam viram. Dzive mums loti komfortabla, bet man briziem skiet, ka nauda un komforta tas laimes nav.. Esmu daudz iemacijusies, man ir lieliska anglu valoda, laba darba pieredze, bet ta nostalgija par majam neliek mieru un visus sos gadus.
Esmu meginajusi visu - hobiji, valsts apcelosana, vietejie draugi, meditacija, joga, sports, domaju pat par psihologu, jo jutami esmu iedzivojusies depresivas sajutas. Briziem skiet, ka viss tacu ir skaisti, bet nakama bridi pilnigi fiziski sap cik loti gribetos atpakal. Turklat mans virs nav no Latvijas un Latvija ar vina darbu nav isti iespejama karjera..
Es pat nezinu ko jautat jums, bet varbut kada man no jums laus pasktities uz so situaciju citadak.
Laimigu Jauno 2019!
92
