Sieviešu draudzību izgāšanās

Tik uz prieksu!
Varbuut tagad tad varam turpinaat par teemu?:-D

CI MAN KĀ VIENMĒR SAMEKLĒŠU gan kad nebūs sinkums, nav jau pirmā reinekad tev faktus atrādu

:-P:-P

Nav veicies man ar šādām draudzībām var teikt vispār. Tāpēc man ir daudz paziņu, bet draugi man ir mana ģimene. Grūti izskaidrot, bet katru reizi, kad ar kādu meiteni ir izveidojies labs kontakts, es vienmēr esmu jutusies, kā rezerves variants. Nu tā, ka vienmēr tik aizņemtas ar citiem cilvēkiem, bet, ja galīgi garlaicīgi, var parunāt arī ar mani. :D Bijušas arī situācijas, kad sarunājam divatā aiziet kaut kur izklaidēties, bet pēkšņi pēdējā brīdī viņai piesakās vēl viņas draudzenes. Man nav nekas pret citiem cilvēkiem, bet, ja tas notiek gandrīz katru reizi, nav īpaši patīkami. Un tā arī tas sākotnēji labais kontakts pagaist. Un skriet pakaļ, lai saglabātu tādu draudzību, arī netaisos, pietiek man pašcieņas. Stulbi, jo te pat nav runas par kaut kādām intrigām, bet vienkārši par vienaldzību.

Laiakm jaasauc sevi par neveiksminieci,jo nupat laikam pazaudeeju veel divas draudzenes-ar vienu mums nav liidziigs uzskats par politiku,ar otru nesaskan filmu,graamatu teema.
Nu nekaa!Jaadziivo taalaak!:-D

Odett bet jezin tu pavisam stulba sac palikt!!!

Man ir pieredze nepatīkamā draudzībā.
Kad vel mācījos vidusskolā, mana klasē nāca kāda jauna meitene. Kā nu sanāca, kā nē, sākām draudzēties. Viņa likās jauka un tik nevainīga. Man bija puisis, kurš arī mācījās tajā pašā skolā. Starpbrīžos tikāmies ,pusdienojam kopā. Viss superīgi. Mana jaunā draudzene protams zināja par viņu. Ne bridi nedomāju, ka viņa varētu apdraudēt mūsu attiecības, bet kļūdījos. :-D
Ar puisi pasliktinājās attiecības un nesapratu kāpēc. Ka muļķīte sūdzēju bēdas "draudzenei".:-DUn tad viņš vienu dienu man pateica, ka grib šķirties, jo ir iemīlējies citā. Es to pieņēmu , taču vēlāk uzzināju, ka tā mīlestība viņam ir ar to manu it kā draudzeni.
Reaģēju ātri- gada vidū nomainīju skolu Sirds sāpes bija lielas, vairāk protams par puisi, taču draudzenes rīcība arī bija cūciska.
Tā zuda draudzība un arī pirmā mīlestība. :-D

Nebija laika un nesanāca pievienot vēl divus gadījumus.
Jāsaka,ka man ar komunikāciju ar meitenēm laikam nekad nav tā īsti padevies. Reiz FB ieraudzīju meiteni,kas liek gēla nagus. Sarunājām pierakstu. Tolaik viņa pieņēma mājās,jo bija kopšanas atvaļinājumā. Sākām sadraudzēties ar katru reizi,līdz pāraugām draudzenēs. Kopā gājām ārā,viņa atbalstīja mani, es viņu. Tad nomainīju puisi. Viņai gan esošajās attiecībās neveicās,bet tomēr,priecājās par mani un atbalstīja. Līdz viņa atgriezās darba apritē. Kādu laikiu nebiju taisījusi manikīru,tāpēc atkal radās vēlme. Prasīju viņai,teica,ka nav laika. Turklāt viņa arī pāris dienas pirms tam sarunā minēja,ka grib pārtraukt to darīt un atstāt tikkai priekš sevis. Tad nu es netīši pamanīju,ka bijisī kolēģe jai gadiem to dara. Pluss dzīvo 2 minūšu attālumā no manis. Tā nu es aizgāju pie viņas. Pirmo reizi man neko bijusī draudzene neteica. Nākamajā reizē,kad ieliku bildi Instagram story, sākās tracis par to,ka draudzenēm viena otra jāatbalsta,kāpēc neeju pie viņas,tā tehniski esot nodevība. Es gan ne sekundi nejutos vainīga,tāpēc arī atrakstīju,ka problēmu tur neredzu. Katrs izvēlas ko grib. Es taču arī nelieku nākt un izmantot tikkai tās lietas,ar ko saistīta mana darba sfēra,jo es tur strādāju. Likās,ka uzpūta no mušas zīloni. Rakstiju,lai pavēro visu no malas,ka ne vienmēr viss ir tik melns kā viņai izskatās ikdienā un viss būs labi. Turpināju iet pie savas manikīres, pa vidu viņa uzrakstīja,vai vēl varētu izdoties uzturēt draudzību. Atbildēju apstiprinoši,lai gan tagad liekas,ka tas drīzāk bija viņas dēla dēļ,jo viņš bija man pieķēries un bieži taujāja,kad nākšu ciemos. Arī staigājot,dēva roku man,ne viņai,spēlējās ar mani bieži. Bet tur laikam pēdējais piliens viņai bija atkal jaunā manikīra bilde reklāmas nolūkos. Pēc kāda laika tik pamanīju,ka esmu bloķēta visos soc tīklos. Tā arī nesazināmies vairs. Un turklāt gan jāsaka,ka nenoliedzami jūtos labāk. Jo viņa visur atrada kam piekasīties. Un ja ikdienā komunicē ar cilvēku,kas par visu ir neapmierināts,laika gaitā jūti,ka pats pārvērties par nervu kamolu,kam nekad nekas nav labi. Tā kā,esmu diezgan priecīga par šo attiecību beigšanos.

Otra draudzība ar puisi ( tikkai draugs un jā,tikkai draudzība starp dzimumiem var pastāvēt) pajuka,kad viņam uzradās meitene. Man jau bija puisis,kurš bija manāmi greizsirdīgs par esošo situāciju,jo nesaprata,ka mēs vienkārši esam soulmates,un es viņu uztveru kā lielo brāli. Viņam uzradās meitene,viņas dēļ pārvācās no Liepājas uz Jūrmalu. Nopriecājos,jo viņš beidzot būs laimīgs un manējais mani nebesīs ar stulbībām par mūsu draudzību,jo tagad tikties būs tehniski neiespējami. Lai gan es jau sākumā draugu brīdināju,ka tā meitene ir problēmu kalns,tomēr neatrunāju no braukšanas,jo ja pašam ir labi,lai dzīvo nost. Protams,kad parcēlās bija grūtības,strīdi,par ko man stāstīja un es dēvu padomu. Viņa draudzenei es sāku nepatikt,lai gan atmani nekad nav komunicējusi, un vienā brīdī draugs sāka mani ignorēt. Vienu dienu uzrakstīju.lai skaidri pasaka kas par lietu. Uzrakstīja,ka negrib vairs ar mani komunicēt jo tā būs labāk attiecībām. Pieņēmu faktu un minēju,ka manuprāt tas ir nepareizi,taču lai veicas. Pēc aptuveni mēneša, viņš izšķīrās uzrakstīja,ka tā bija kļūda un es devu otro iespēju. Esam šo jau izrunājuši,draudzējamies un viņš mani atbalsta vairāk kā pirms tam. Principā esam.vairāk satuvinājušies. tikkai tā sāpe vēl palikusi,jo lai gan mans nu jau līgavainis visu laiku man ko dzēlīgu mēdza komentēt,es nekad neapsvēru draudzību pārtraukt. Bet viņš to izdarīja tik viegli un dēļ nepareizas meitenes. Bet ar laiku viss pāriet. Un nu jau arī manējais ar manu "brāli" ir čomi un normāli kopā sadzer. Tā kā jā,negaidīts iznākums,bet labi ka tā.

Es ar uzmestu lūpu, ja mana 'draudzene' aktīvi slavinātu citas veidotos nagus, kamēr es pati vēl nebūtu izdomājusi / sapratusi, ka ar to patiesi vairs nenodarbošos. Paldies, bet nē, paldies. Draugi tā kā viens otru atbalsta un ir cheerleeders, pat ja kkādas izvēles nav bijušas visprātīgākās :D Tā kā ekspertize, saprotu tavu manikīri, bet nu ne par to gribēju rakstīt :D Uhh, jā, te nu ir riktīgi stāstiņi..
Mans sievietēs vilšanās stāsts nav nekas neparasts, katram jau sava izpratne par to, cik ļoti ok ir ņemt otra lietas/mantu. Bijām draudzīga trijotne, kur klasiskais 'no sākuma palietosim tavējo, pēc tam katrs savējo' beidzās ar pajumtes došanu, kas pārvērtās vairāku mēnešu neplānotā kopdzīvē. Meitene palika parādā tam laikam, būtisku naudas summu un sāka vērpt intrigas. Attieksme 'es jau neko, man viss tāpat pienākas un vispār tu esi tāda un šitāda' paldies par izpalīdzēšanu vietā pielika punktu draudzībai. Viņa ir centusies vairākkārt atsākt kontaktu, es gan ignorēju. Pēc tam vēl lērums nesmukumu atklājās, nevēlos es tādus ļaudis savu tuvo lokā.

Es arī saprotu Ekspertīzes stāsta manikīri. OK, katram ir pašam iespēja izveleties, pie kura pakalpojuma sniedzēja iet, bet demonstratīvi reklamēt citu pakalpojuma sniedzēju, kad zini, ka tava draudzene ar to pelna naudu.. Ir ļoti neatbalstoši. Taisi savus nagus pie citas, bet klusē vismaz.

Cik es lasīju un sapratu, ekspertize vispirms gribēja atsākt iet pie draudzenes-manikīres, bet tā atteica, ka neesot laika, tad nu iesāka iet pie citas. Varbūt gan es tā nereklamētu to citu, bet ja man vajadzētu manikīru, bet mana draudzene nevarētu, es aizietu pie citas.:-D

Jāsaka gan,ka demonstratīvi tas nenotika. Un turklāt vēl viens iemesls manikīres nomaiņai bija kvalitāte. Ja bijusī draudzene uzlika gēlu.un pēc maksimums 3 dienām krita nost, tad loģiski arī jebkura ietu pie citas. Tas tā,manuprāt.

ekspertize - nē, nu protams! Pat mani mājas varianti turas ilgāk :) Es tik tā, no 'draudzens / aizvainotā speciālista' perspektīvas, pirms minēji par kvalitātes lažām.

No tāda viedokļa arī saprotu situāciju. Bet lai neaizvainotu vēl vairāk par kvalitāti viņai neko arī neteicu zinot cik visu sensitīvi uztver. Lai darbojas.

Man bija gadījums ar labāko draudzeni. Kad viņa sagāja kopā ar puisi, ļoti ignorēja mani, sākumā nesapratu, tad domāju, ka droši vien jauns draugs un tā aizņemtība. Labi, par cik neesmu ļoti sīkumaina, nepievērsu sevišķi uzmanību, tikāmies tā pat tikai retāk. Vienmēr izvairījās no tā, ka esmu ar viņiem, tas ir, manu draudzeni un viņas draugu. Vēlāk jau palika labāk. :)
Tad kad gadus vēlāk viņi izšķīrās, tad nāca atklātība, ka draudzenes draugam patiesībā bija simpātijas pret mani sākumā un vēl tas, ka viņa ļoti slikti par mani izteicās. Neskatoties uz to, ka es viņu vienmēr esmu aizstāvējusi vienalga kas, šādi viņa man pateicās aiz muguras aprunājot.
Tagad jau labākās draudzenes vairs sen kā neesam, tomēr esmu labos draugos ar viņas bijušo. Un nē, kopā nekad nebūsim :-D

Man draudzenes ir mainījušās, kaut kā neesmu sastapusi tādu, ar kuru varu ikdienā uzturēt kontaktu un bieži satikties. Jā, ir vien no bērnības, bet ar viņu tiekos laiku pa laikam un tas man neder - vēlos tādu draudzeni, ar kuru pie kafijas krūzes papļāpāt, labi pavadīt laiku un zināt, ka nepievils.
Sen atpakaļ bija draudzene, ar kuru viss bija forši, līdz viņa man raudot atzinās, ka toreiz, kad braucu prom no tusiņa 5 no rīta, viņa ir skūpstījusies ar manu draugu ( mums tad bija 17 gadi, tas jau sen pārdzīvots, bet riebīgi bija ļoti)
Nākamās jau vairs neatceros ( es max kādu gadu - divus nodraudzējos un man vnk kkādā momentā vairs nav par ko runāt.)
Ar vienu bija super labas attiecības, bet viņa sāka uzvesties kā bitch, piemēram, rakstu whatsapā, viņa nelasa ilgi manas ziņas, bet onlainā ir. Pēdējais piliens bija, kad neatbildēja un es domāju : naher man tāda “draudzene”, ja no manis tādu attieksmi nekad pret otru nesagaidīsi.
Vēl ar vienu bija viss super, bet viņa nespēj sevi kontrolēt, kad iedzer un uzvedas kā idiote - šļupst, visus mīl, dzer, dzer bez apstājas, uzvedas neadekvāti, skaļi ar visiem runā, lien klāt. Pēdējā reize bija pēdējais piliens, es jutos kā māte, kurai ir stulba meita. Bet gaidīju, ka viņa man atvainosies ( jo nākamajā rītā viņa zvanīja un prasīja vai esmu viņu aizvedusi mājās, vispār neko neatcerējās no nakts) - es pateicu visu ko domāju un tā nebija pirmā reize, kad teicu, ka nopietni jāpadomā vai maz drīkst lietot alkoholu. Viņa vairs nerakstīja, nezvanīja un attiecības nolēma skaidrot Jaungada naktī, kas bija jau laiciņu PÈC atgadījuma. Es nebiju ar mieru skaidrot šo visu tagad. Un ir ļoti stulbi, bet izrādās, ka alkohols arī ir spējīgs sabojāt draudzību.
Vispār paklausoties šeit stāstus es varu teikt, ka te ir ļoti daudz uzticamu meiteņu, kas vēlas patiesu draudzību, bet ir sastapušas ne tās labākās draudzenes. Es domāju, ka ja ir vēlme, tad arī atnāks tā draudzene agri vai vēlu - kādā hobijā, universitātē, darbā utt. Man vēl ir palikušas vairākas paziņas - par draudzenēm grūti nosaukt, bet labāk tā - tagad domāju vairāk pievērsties grāmatu lasīšanai, jogai, zīmēšanai un pakāpeniski visu salikt pa plauktiņiem. Kā nekā jauns gads, ir jāmaina sava dzīve, ja neapmierina tagadējā situācija.

vēlos tādu draudzeni, ar kuru pie kafijas krūzes papļāpāt, labi pavadīt laiku un zināt, ka nepievils

Tā nav nekāda draudzība, tā ir vnk kaut kāda paziņu čalošana pie kafijas tases par visu un neko.
Draudzība ir tad, kad sastrīdies ar draudzeni par to kā pareizi izkārt veļu, bet tik un tā domā kā viņai tur mājās iet ar tiem veļas kalniem.
Draudzība ir tad, kad brauc kopā ar draudzeni kārtot kredīta papīrus, jo ir nepieciešams kredīts izsista loga remontam.
Draudzība ir tad, kad taisot kūku domā par to, lai kūka garšotu draudzenei nostādot savas garšas kārpiņas otrā plānā.
Draudzība ir tad, kad aizbrauc pie slimas draudzenes un viņas vietā sakārto māju un uz pāris stundām izved bērnus ārā no mājas, lai viņa varētu mierīgi atpūsties.
Un draudzība nav tikai skaistas runas pie vīna glāzes, bet arī strīdi, greizsirdība, aizvainojumi utt., bet spēja saglabāt draudzību arī turpmāk.

Man arī ir bijušas draudzības, kuras izjuka. Šīs diskusijas iespaidā jauno gadu sākot, varbūt kāda vēlas atrast jaunas draudzenes ar kurām dalīties dzīves iespaidos. Pašlaik man pašai arī vairs nav daudz sirsnīgu draudzeņu palikušu, vari droši uzrakstīt, ja vēlies, labprāt veidotu jaunu uzticamu draudzību :-)

StoreBute
Jā, tā ir draudzība, ko aprakstīji. Bet pirmām kārtām jābūt ir kaut kādam sākumam tam visam, pēc tam iet pārējais. Priekš manis draudzība ir pirmām kārtām cieņa un uzticība pret otru. Man vienmēr var piezvanīt, uzrakstīt un es atbildēšu, atbalstīšu visās situācijās. Iedzerot alkoholu es uzvedos cienīgi. Ja neuzvestos, tad atvainotos un alkoholu vienkārši nelietotu!

Es tikai gribēju pajautāt, kādas ir tiesības teikt, ka - tā nav draudzība, kas jums ir? Ja cilvēkam čalošana pie kafijas tases ir draudzība, tad viņam ir.. ir arī vēstuļu draugi, kas nekad netiekas, bet tā arī ir draudzība, ir dažādas formas un kādam ir labi tikai sarakstīties, kādam vajag dziļās sarunas, kādam patusēt...