Man bija viena tāda “draudzene”, it kā ātri sadraudzējāmies, draudzējāmies četratā, bet beigās sapratām, ka nē, nē, nekāda tur draudzene viņa nav. Ja mēs gājām uz kādu citu pasākumu, kur viņa nav ielūgta, viņa visu laiku uzsvēra cik mums tur gan jau garlaicīgi ies, cik tie citi cilvēki ir stulbi utt. Tad vienam puisim, kurš par mani interesējās, pateica, ka man ir draugs, ka viņam nespīd, lieki piebilst, ka biju brīva:-D . Tad viņa vienmēr mudināja, ka aj nevajag rakstīt tiem vai tiem cilvēkiem, viņiem jau nepatīk, aj nav ko uzplīties, bet izrādas pati visiem rakstījās, īpaši puišiem. Uzprasījās uz visām pasēdēšanām, bet mums teica, ka visi viņu sauc un rakstas un aicina. Izrādas viņa vienkārši visur gribēja būt pirmā vījole, kura visiem patīk, visi aicina , bet mēs nē. Draudzību pārtraucām, kad piestāstija, ka draugu/paziņu bariņš mūs ļoti aprunā, ka ballītē, kur nebijām, visi mūs nolika, izrādijās tā nebija. Viņa gan mēģināja vēl pēc tam atjaunot draudzību, bet man vēlme nebija nekāda. Tas gan bija ļoti sen atpakaļ, manos 19/20.