Darbu gribu noteikti iekštelpās, ģimeni arī gribu. Par tām politikas ambīcijām, šaubos, ka deputātos pati kādreiz ietu, nu nevaru es aiziet un kabatas tikai sist, esmu diez gan godīga, atbildīga un prasīga pret sevi, liela patriote arī, tāpēc man būtu svarīgi, lai kaut kas iet uz labo pusi valstī(nu, protams, tagad tā visi var teikt, bet kas zin kas būtu, kad būtu tajā putrā iekšā) Bet nu personīgi es uzskatu, ka lai ietu politikā jābūt ļoti erudītam visās jomās, sākumā jāuzkrāj pieredze, jāpaceļo un jāpavēro kā citur cilvēki dzīvo, jābūt zināmai nekaunībai arī un idejām ar reāliem risinājumiem. Tikai tad ietu. Tā kā esmu maksimāliste, tad man svarīga pārliecība par to ko daru. Tādēļ politikas studijas saprotu, ka nepataisa par politiķi, bet ar visu lielo politikas mehānismu gan iepazīstina.
Par vēsturniekiem runājot, man jau tagad škiet, ka tas ir ok variants:-D Mani saista, izredzes iekļūt budžetā domāju man ir visai reālas. Tagad pati olimpiādei gatavojos, ja es apsēžos pie grāmatām, atraut mani nevar. Uz 4 stundām stabili iegrimusi vēstures pasaulē:-D Par nākotnes iespējām, nu jā, pati saprotu, ka ir nu kā ir, bet tagad jau muzeji jauniešiem rīko tādus kā klubus, kur var pastrādāt muzejā, vairāk jau rīkojot radošās darbnīcas un tā, vet tomēr pirmo pieredzi uzkrāt var ko tad ierakstīt CV. Arī. zinu, zinu, ka ir 101 kandidāts uz to vienu vietu un ar ogogo pieredzēm, bet nu cerība vienmēr ir. Pat ia muzeji un arhīvi izgāžas, var jau to pedagoģisko piemàcīties. Lai gan man šausmīgi nepatīk publiskas uzstāšanās, bet domāju jebkuram skolotājam pirmo reizi stāvot klases priekšā ir uztraukums, tāpat kā jebkuram cilvēkam, ja to nedara regulāri ir uztraukums. Kaitina arī, ka neklausa, bet vidusskolas audzēkņi škiet salīdzinoši adekvāti. Pat patīkami(vismaz tik cik skolotāju dienā palikās:-D), pamatskola gan ir mežoni, bet tur jau tie hormoni lēkā. Tāpēc lai gan tagad saku, ka skolotàja nu nē, dziļi prātā šī ideja ir. Es arī esot maza gribēju būt skolotāja, spēlēju skolas ar brāli:-Dun daudzi man ir teikuši, ka redz kā skolotāju mani, bet kā jau zinat ir tā automātiskā negatīvā reakcija un saklausīts 101 šausmu stāsts
Juristiem ir tā, ka rados 3 cilvēki ir juristi. Gimene un visi runā par šo, jo stabilas darba iespējas, labs atalgojums arī. Pati nezinu vai gribu.
Par kultūru ir tā, ka man kulturoloģijā ir feina skolotāja(tiešām visiem novēlu tādu) un viņa to interesi pamodināja. Tiki tagad es sāku domāt vai tas tiešām ir tas, kas man ļoti patīk jebšu skolotājas ietekme tur ir. Jo nu piekritīsiet, labs pedegogs ir puse no patikas. Nē nu kultūras baudītāja esmu, koncertu, teātru biļetes jau līdz maijam sapirktas:-D, interesē palasīt recenzijas, kultūras raidījumi un aktualitātes, bet šobrīd sāk škist, ka vairāk hobija līmenī.
Aaa un par valodām, angļu valodā vienīgais, kas ir tiešām vājais punkts ir runāšana, nu tieši izruna, runāju apmēram kā Vējonis par kuru visi ierēc:-D, bet man tā reāla problēma un viņu saprotu. Lasīšanas un saprašanas prasmes man pat ir diez gan ok angļu valodā, ar rakstīšanu arī ir kā ir. Vācu mācos nez kuro gadu, bet tur tāpat tumša bilde. Neba es runāt varu uz sitienu, neba rakstīt pareizi. Atbaidoši. Saprast ko man saka pa lielam varu, vismaz teksta jēgu uztvert noteikti. Ar krievu ir tā, ka neesmu nekur mācījusies, bet tā saprašanas līmenī man pat ir labāk nekā iepriekš iztirzātās svešvalodas. Runāt arī krieviski varu. Tikai vot rakstīt galīgi nē un lasīt arī nē.