ko studēt?

Kas attiecas uz perspektīvām ārzemēs, anglosakšu studentu forumi ir pieejami. Joki mazi, tur perspektīvu vēl mazāk nekā Latvijā. Lielākā daļa pat mağistru profesijā ārzemēs nestrādā, visādi klerki darbos, kurus reāli var veikt ar vidusskolu, prestižam pieprasīts dajebkāds grāds.
Ar mağistru viņi tur var lasīt lekcijas, ja papildus mācās par pedagogiem, tad par skolotājiem. Muzejos un arhīvos kadri parasti tiek iznesti tikai ar kājām pa priekšu.
Viens puisis strādāja apkalpojošajā sfērā, vēlāk tirgoja elektroniku. Pabeidza vēst bak, turpināja to pašu. Pa gadiem 4 samācījās un atrada pirmo sisadmina darbu. :-P
Viena meitene pabeidza mağistrus, strādāja viskautko, tika par saimniecības vadītāju.:-P
Krīzes laikos viena pabeidza mākslas vēsturi, darba nebija nekāda, pabeidza mağistrus, darbu dabūja tikai pa blatu:-). Nozarē viņu ielika darbavietā, ne pati reāli atrada. Pati teica, dažos arhīvos tikai ar kājām pa priekšu personāls aiziet no darba.

Ja jūties tik nekonkrēta, tad izvēlētos koledžu, vai 1.līmeņa augstāko izglītību, apgūtu profesiju,startētu darba tirgū. Bieži darbs arī parāda virzienu ko izvēlēties. Turklāt ja nejūti sevi tajā, nav lieli zaudējumi, reāls sasniedzams izglītības mērķis .
Skatos daudzi studē lai tik nebūtu jāstrādā un varētu ilgāk padzīvot vecāku maizē, citi studijas uzskata kā atslēgu uz labu darbu.
Kulturas koledžā ir interesantas programmas
RTU arī ir labas koledžas programmas
Vajag tikai rakt...

Visādos darbos, kur īsti nemaz nevajag, prasa to bakalauru. Tāpat visādos apkalpojošā personāla darbos daudzi labprātāk ņem studentes nevis bezdarbniekus.
Tomēr jā, studijas daudzi izvēlas propagandas ietekmē, to pašu IT vismaz puse izvēlas naudas kārdinājuma, propogandas dēļ. Par spīti mainstrīma viedoklim, ka dumjos studijās atsijās, tas tā nenotiek. Cilvēks, kurš ir uzcītīgs un eksaktās lietas padodas, pabeigs studijas pat ja lieta neinteresē, ja darbs netraucē vai tāds nav jāstrādā.
Galā labi ja no puses absolventu kaut normāli testētāji sanāk, kur tur runāt par ko vairāk. :-D

Es neieteiktu izvēlēties juristus, jo, ja tu biji Jauno juristu skolā un tevi tev likās "nu tā, normāli", tad visdrīzāk, sastopoties ar pirmajām grūtībām (un tādas LU būs), tu mācības pametīsi, jo nebūs intereses un nākotnes vīzijas. Daudzi pamet un beidz galīgi ne visi, kuri sākumā pieteikušies.
Iesaku izvēlēties to, kas interesē, jo vismaz būs vēlme pabeigt mācības.

It kā šīs

1. LU vēsturnieki
2. LU juristi
3. LU politika
4. LKA kultūras un mākslas studijas

ir vienīgās iespējas cilvēkam ar

Man intersē vēsture un kultūra. Patīk arī literatūra. Pēdējā laikā parādījusies interse arī par politiku.

Izskati visas augstskolas, salīdzini programmas, aizej uz atvērto durvju dienām un tad izvēlies.

Es studēju LU VFF. Nu ko lai saka, bija interesanti, taču pašai izglītība nenoderēja, strādāju bankā, tā ka būtībā par budžetu izmācījos hobiju. Būtu toreiz pragmatiskāka pieeja, nevis princips "mācījos, jo patīk", valsts līdzekļiem tad būtu atradusi prātīgāku pielietojumu sevis izglītošanā.:-) Runājot par studiju procesu kā tādu, prasme argumentēt savu viedokli noder ļoti, jo semināri praktiski tiek veltīti avotu kritikai un iztirzāšanai. Bez valodām gan neiztikt, jābūt vismaz angļu valodai lasīšanas līmenī, bet liels pluss, ja zini arī vācu valodu jo, ņemot vērā Latvijas vēsturi, tā studijas darītu tikai pilnvērtīgākas.

Es tavā vietā izvēlētos LKA, bet ne kultūras un mākslu studijas. No studiju apraksta grūti pat saprast ko reāli pēc tam var darīt. Programma "Radošās industrijas" piesaistīja, ar tavām īpašībām liekas, ka iederētos tādā. Varbūt kļūdos.

Iesaku koncentrēties nevis uz kur es gribu studēt, bet gan ar ko es vēlos nodarboties pēc studijām. Daudzi ieberžas ar studijām, jo nezin, ko pēc tām iesākt.
Es izveletos vēsturniekus tīri smadzeņu priekam, ja kļūtu par mājsaimnieci :-).

LU politoloģijas studijas ir ļoti sausas un teorētiskas + tikai ar bakalauru tur nekas prātīgs nesanāks. Daudz būs jālasa visādi akadēmiskie raksti, jāraksta referāti, jāurbjas teorijās utt, tur nav nekāda diskutēšana par aktuālajām lietām, bet gan sausas, akadēmiskas un teorētiskas mācības. Neiesaku, ja vien teorija, vēsture un pētniecisko darbu rakstīšana nav tavs lauciņš.

Ja tev ar svešvalodām nav ok,juridiskā vizienā labāk neskaties man studiju laikā ļoti daudzas lekcijas lasijā vieslektori, repspektīvi, valoda bija vai nu angļu vai krievu. Ja sāksi praksi īpaši krimināltiesību un civiltiesību nozarē tev ļoti vajadzēs krievu valodu. Konkurss uz vietu juridiakajā fakultātē jebkurā augstskolā ir blīvs.:-D

Daudz būs jālasa visādi akadēmiskie raksti, jāraksta referāti, jāurbjas teorijās utt, tur nav nekāda diskutēšana par aktuālajām lietām, bet gan sausas, akadēmiskas un teorētiskas mācības.

crimson - neuztver to personīgi, bet kā Tu tieši biji iedomājusies politoloģijas studijas? Pati gan mācījos citā programmā tajā pašā LU fakultātē, bet es tiešām apskaudu tos, kuri varēja maksāt par šīm studijām (pati paliku nedaudz aiz budžeta svītras). Politoloģija tomēr ir zinātne, tā nav paredzēta, lai izskolotu nākamos Kivičus un Kaimiņus ļaļināt par lietām, no kurām tie neko nesaprot. Un mūsdienu notikumus nekādi nevar izprast atrauti no vēstures konteksta un bez dziļas analītikas.

so.so - es vairāk sagaidīju diskusijas, runāt arī par aktuālajām lietām pasaulē, apmainīties ar viedokļiem un tml, bet pilnīgi viss bija tikai zinātniskie darbi, es saprotu, ka bez teorijas nekur, bet pietrūka tās praktiskās lietas. Nepatika, ka tās bija akadēmiskās studijas, es tomēr vēlējos vairāk praktiski darboties, tāpēc izstājos, kaut budžetā biju. Pabeidzu kaut ko citu, strādāju un esmu laimīga. Izstāties bija mans labākais mūža lēmums.

Andie, interesanta pieredze. Man nebija vieslektoru ārzemnieku studiju procesā. Atceros, ka LU ik pa laikam brauca vieslektori, bet tās bija lekcijas, ko katrs varēja apmeklēt pēc savām vēlmēm, tās nebija studiju ietvaros.
Protams, ar valodas zināšanām ir labāk - var piedalīties starptautiskās tiesu izspēles, plašāka literatūras izvēle, labākas darba iespējas, bet, man šķiet, tā ir gandrīz visās nozarēs.

so.so, nedomāju ka elites atbalstam obligāti vajag politologa papīru. Pareizo viedokli pateikt, forumos pakvernēt var arī ar citu diplomu. Pareizā vāvuļošana ir tik viendabīga, ka to apgūt var katra bezdarbniece nedēļas laikā.
Neražojošu un maznozīmīgu profesiju cilvēku snobisms ir aizsargreakcija vidē, kur darba iespējas nav lielas.

Dartall, es nestudēju LU, jo man ir akadēmiskais +profesionālā kvakifikācija kā juristkonsultam. Nu mums tās bija obligātas, jo kursa beigās bija jākārto ieskaite, īpaši ja gribēja saglabāt vietu budžetā.(t) Bet cik zinu tagad tajā augsskolā vadībā pamainījusies un vairs nav tik daudz vieslektoru, kas šķiet bēdīgi.

Cik zinu LU arī uz to laiku bija biežas vieslekcijas, vismaz cik no paziņām dzirdēju, nezinu mā ir tagad.

Piekrītu viedoklim, ka jāsāk no otra gala- nevis, ko es gribu mācīties, bet ko es gribu strādāt. Pirmkārt, tev jāizdomā par privāto dzīvi. Vai plāno nākotnē ģimeni, bērnus. Ja jā, tad tev nederēs nozare, kur jāstrādā bez brīvdienām, ar daudz virsstundām, vai kur alga ir simboliska, vai neregulāra. Otrkārt, kādu darba ikdienu tu vēlies- biroja darbs, darbs ar klientiem, darbs ar ceļošanu/ komandējumiem, utt. Treškārt, kāda ir tava attieksme pret naudu, materiālo pasauli? Vai tev svarīgi nopelnīt daudz naudu vai svarīgāk darīt darbu, kas rada prieku? Ceturtkārt, kādos darbos strādā tavi radinieki/sociālais loks? Varbūt ir kāda nozare, kas tev patīk/ interesē? Varbūt cilvēks, kas strādā tev interesējošā jomā var palīdzēt tev ar saviem profesionālajiem kontaktiem? Piektkārt, vai tev patīk stumdīt papīrus vai darīt kaut ko praktisku? Varbūt tev jāskatās plašāk- ne tikai augstāko, bet arī profesionālo izglītību programmas? Sestkārt, tas, ka tev vidusskolā kaut kas nepatīk vai nepadodas, nenozīmē, ka augstskolā būs tāpat. Septītkārt, iesaku nu dienās kaut ko paēnot. Varbūt meklēt prakses iespējas (radinieku darbos, piemēram) brīvlaikos, vasarā? Tev vajadzētu saprast, kāda ir sajūta strādāt birojā, ar klientiem, ar datoru, utt. Katram darbam ir garoziņa- atšķirība ir tikai tā, vai tev tā ir pieņemama vai nav. Kaut vai būšana politikā. Vairums tur negribētu būt, jo dari vai nedari, tāpat zināma sabiedrības daļa aplies ar mēsliem+ dzeltenā prese vēros katru tavu un tavas dzimtas/ draugu soli, rakstīs baumas, utt. Kā saka- gribi ienaidniekus- ej politikā. Nav politikā neviena cilvēka, par kuru visi būtu sajūsmā vai neitrāli. Ja nedari neko radikālu- tad apzodz valsti par nekā nedarīšanu. Ja dari- tad viss nepareizi, slikti, jo sabiedrība grib, lai valsts dod daudz naudu visiem, bet nodokļus nebūtu jāmaksā. Par vēsturniekiem arī fakts- nepazīstu nevienu, kurš strādātu profesijā. Bezjēdzīgi studēt.

Tul - tev sasāpējās mans teksts par Kaimiņu? :D
Piekrītu gan tajā, ka tie nav speciālisti, kas būtu jāražo masveidā. Tāpat kā filozofi, piemēram. Bet hobija pēc tās noteikti var apgūt, ja interesē sabiedrības uzbūve un procesi. Es gan nezinu, no kurienes visiem ir iespaids, ka politoloģija ir kaut kādas runas mākslas stundas (tam tak ir speciāli kursi). Iespējams tuvāk tam ir diplomātija, bet tā jau ir maģistrantūras programma. Politoloģijā izskolo politologus, nevis politiķus.

Veltas cerības. Politika ir bizness, kurā valda cīņa, visas metodes ir labas. Acīmredzimi, kurš nepatīk vecajai gvardei. so so nu es tak saprotu, tu strādā.
Cilvēki nebūt nav tik naivi. Tās runas, nu augststkolaaa māca, cik masa esot tupa.
Dzīvē saprot pat vairaak kā svaigie politologi.

Nauda amatam, protams ir svarīga, tomēr jāsaprot, ja nav blata, tad laba un viltīga pārdošanas menedžere pelnīs vairāk kā slikts inženieris.