Sieviete ar mērķiem

Kaya tu precīzi noraksturoji manas domas :) ļoti liels prieks, ka esi atradusi savu cilvēku blakus. :-)
Attiecībās par to tā neaizdomājas, bet kad viss bija beidzies, tad man acis atvērās un sāpēja sirds, ka nu vairs man nav nekā un kur, ko darīt/sākt tagad. Lēnām speru soļus, lai būtu tur, kur iztēlojos sevi redzēt. Un tik ļoti pārsteidz vīrieši, kuri to uzskata par nesaprotamu. Ticu, ka dzīvē viss nostājas tā kā tam jābūt :)

Viss reiz beidzas...arī karjera un sasniegti mērķi bez cilvēkiem ar ko kopā priecāties kļūst muļķīgi. Kā teica Steve Jobs, pirms nāves, tad pats svarīgākais ir ģimene, draugi, sirds āķīšī ar kuriem var kopā smieties un justies labi.

Viens ieteikums, vienmēr, VIENMĒR es sev PIRMAJĀ vietā, jo īpaši neliec piemajā plānā kādu jauniepazītu džeku, neatmaksāsies.

Vai tiešām ir tik slikti, ka meitenes domā par stabilitāti, labu darbu utt. Un vēlas to sasniegt? Kā ir bijis ar Jums? Jūsu domas?

Noteikti nē, tas ir tikai normāli, jo tā tam ir jābūt. Mani ceļi vispār nekruatots ar tādu, kurš to kavētu, šāds cilvēks nav tā vērts.

Arī man, gandrīz identiski Tavai situācijai, pagātnē bijušas attiecības, kurās atdevu sevi visu, vairāk domādama par otru personu, aizmirstot par saviem mērķiem, sapņiem, savu karjeru un nākotni. Kad attiecības beidzās, būdama vēl jauna, naiva un stulba, attapos, ka visu šo laiku, domādama tikai par otru cilvēku, esmu ļāvusi savai dzīvei iet pašplūsmā, kā rezultātā attapos esam viena un bez nekā. Tas bija brīdis, kad nosolījos, ka tādu kļūdu vairs nekad nepieļaušu un savas vajadzības un vēlmes turpmāk uzstādīšu par prioritāti. Ilgu laiku veltīju tikai un vienīgi sev - pārcēlos uz citu valsti, veltīju daudz laika savai pašizaugsmei, apmeklēju kursus, ceļoju, veidoju kontaktus, palēnām savu sapni pārvērtu realitātē, ļaudama hobijam kļūt par manu pamatdarbu. Jā, ilgu laiku biju viena, jo svarīgāk par attiecību veidošanu bija realizēt sevi un sasniegt nospraustos mērķus. Pēc kāda laika dzīve saveda kopā ar cilvēku, kurš tagad ir nu jau mans vīrs. Kopdzīvē un mūsu attiecībās man ļoti svarīgs ir atbalsts, kuru saņemu. Redzu un jūtu, ka vīram ir svarīga mana izaugsme un sasniegumi, ir svarīgi tas, ka realizēju savas ieceres un attīstu sevi kā personību. Mēs neesam tipiskais "uķi-puķi" pāris, kurš vienmēr visur būs kopā, jo esam divi cilvēki, katrs ar savu raksturu un ambīcijām. Šķiet, tieši tas man attiecībās vienmēr bija pietrūcis - cilvēks, kurš pats būs tik pašpietiekams, ka nealks manu uzmanību 24 stundas diennaktī. Katrā ziņā, esmu par šo tēmu domājusi un sapratu, ka, ja nebūtu satikusi savu cilvēku, labāk izvēlētos būt viena, nekā atteiktos no saviem sapņiem, mērķiem, karjeras un iespējām, tikai lai visu laiku būtu pieejama, ar telefonu rokā, gatava atbildēt uz vīrieša ziņu, kad vien tas tādu uzrakstīs. Katrā ziņā, nekad nepakārtošu savu dzīvi vīrietim un tas ir tieši tas, kas vairumu atbaida, jo spēcīga rakstura sievietes, kuras sevi, savu karjeru un ambīcijas nostāda par prioritāti, daudzus neapmierina. Tur tad arī rodas neapmierinātība ar to, ka neesi sasniedzama, kad vien otram iegribas. Es pati dzīvē vados pēc vienas domas: pat visaskanīgākās, mīlošākās, perfektākās attiecības reiz var beigties, tāpēc tas viens vienīgais cilvēks uz kuru es varu paļauties 100% esmu es pati un tikai manās rokās ir tas, kāda būs mana nākotne gadījumā, ja attiecības reiz beigsies. Tieši tik vienkārši.

Ir iespējams veidot attiecības un karjeru. Attiecības tomēr ir svarīgākas, jo tomēr tā ir dzīve, bauda un otro reiz tā jaunība vairs nebūs. Tādēļ vairak jāskatās kā dzīvi var veidot kopā, nevis pašai visu sasniegt. Iespējams, ka puisis jau var vai varēs Tev nodrošināt tādu dzīvi kā vēlies vai var būt, ka abi kopā varat paveikt vairāk.

ka ar šo puisi tur nekas nebūs,ne priekš manis. Tikai aizdomājos par to, vai tiešām meitenei ir visu laiku jāsēž pie telefona, lai tūlīt atbildētu puisim un jābūt pieejamai jebkurā brīdī?

Nav, bet to var taču arī sarunāt un pastāstīt, ka Tev nevajag tik daudz uzmanības. Savādāk ir meitenes, kuras vēlas visu laiku drukāt un taisīt scēnas utt.

Vai tiešām ir tik slikti, ka meitenes domā par stabilitāti, labu darbu utt. Un vēlas to sasniegt? Kā ir bijis ar Jums? Jūsu domas?

Skatos uz to pozitīvi un ieteiktu sekot tam, kā jūties un kā uzskati par pareizu. Tīri personīgi liekas arī, ka, ja otra puse tiešām interesē, tas laiks kaut kā parasti atrodas.