Sveikas, meitenes.
Šovakar kaut kā aizdomājos. Sāku tikties ar vienu puisi nesen, tā kā pāris vēl neesam. Esmu tādā dzīves posmā, ka sāku visu no nulles, praktiski atgriežos atpakaļ uz LV, pašreizējā dzīves posmā svarīga ir sasniegt savus mērķus, sapņus un visu pārējo, kur agrāk man tie spārni tika aplauzti. Tā rezultātā esmu diezgan aizņemta, ikdiena ir piepildīta utt. Puisis pēdējās dienas man jau pārmeta, ka tik maz atbildu, maz laika, izklausos baigi aizņemta un vai man neesot jau bijušas problēmas pagātnē ar iepriekšējām attiecībām, tā dēļ, ka visu laiku esmu aizņema. Tagad gan sapratu, ka ar attiecībām esmu mazliet pasteigusies(septembrī izšķīros), tāpēc visticamāk ar vīriešiem pašreiz netikšos. Tikai ļoti gribu ģimeni un tajā pašā laikā labu darbu un piepildītu profesionālo sfēru. Visu ļoti sasteidzu, kaut enerģijas man ir. Zinu, ka ar šo puisi tur nekas nebūs,ne priekš manis. Tikai aizdomājos par to, vai tiešām meitenei ir visu laiku jāsēž pie telefona, lai tūlīt atbildētu puisim un jābūt pieejamai jebkurā brīdī? Vai tiešām ir tik slikti, ka meitenes domā par stabilitāti, labu darbu utt. Un vēlas to sasniegt? Kā ir bijis ar Jums? Jūsu domas?
Piebildīšu, ka iepriekšējās attiecībās atdevu sevi visu, atteicos no lieliskām iespējām, nestrādāju tik daudz, lai būtu laiks puisim un attiecībām. Rezultātā, attiecības beidzās un paliku bez nekā. Tagad skatos uz to visu savādāk.